Digitālās transformācijas un pieaugošo kiberapdraudējumu vidū Latvijā un Eiropā arvien skaidrāk iezīmējas būtiska problēma – izteikts kiberdrošības speciālistu un nepieciešamo prasmju trūkums. To apliecina arī jaunākais pētījums par prasmju un darba tirgus neatbilstību kiberdrošības nozarē, kurā analizētas gan uzņēmumu pieaugošās vajadzības, gan esošās apmācību iespējas un nozares attīstības tendences Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā.
Pētījums atklāj, ka Eiropā trūkst vairāk nekā 347 000 kiberdrošības profesionāļu, un tuvāko gadu laikā pieprasījums var pieaugt pat līdz gandrīz 883 000 speciālistu. Arī Latvijā situācija ir saspringta, kiberdrošības profesionāļi šobrīd tiek meklēti vismaz 28 dažādos uzņēmumos un organizācijās, tostarp IT, finanšu un rūpniecības sektorā. Pieprasījums aug straujāk, nekā izglītības sistēma spēj sagatavot speciālistus, un tas palielina risku uzņēmumiem, kuriem nepieciešama augsta drošības noturība.
Latvijas kiberdrošības stratēģija norāda, ka tikai 83% organizāciju ir ieviesušas pietiekamus drošības pasākumus, turklāt privātajā sektorā situācija ir īpaši problemātiska. Vienlaikus Baltijas valstu lielo uzņēmumu finanšu vadītāju aptauja rāda, ka kiberapdraudējumu uztvere kļūst arvien kritiskāka, ja Latvijā 2023. gadā tikai 6% kiberdrošību minēja kā būtisku risku, tad 2024. gadā šis rādītājs pieauga līdz 16%. Tas liecina, ka apdraudējumi pieaug un uzņēmumi sāk apzināties nepieciešamību pēc profesionāliem speciālistiem.
“Lai gan Latvijas digitālā vide attīstās strauji, tomēr kiberdrošības gatavība joprojām ir nepietiekama, jo saskaramies ar ļoti konkrētu problēmu – trūkst kvalificētu speciālistu. Pētījuma rezultāti apliecina, ka mums ir jāatver durvis plašākam talantu lokam, jāmazina prasmju plaisa un jāsniedz iespējas arī tiem, kuri tikai sper pirmos soļus tehnoloģiju nozarē. Sievietes bieži vien ir gatavas šo soli spert, ja vien saņem nepieciešamo atbalstu,” uzsver “Riga TechGirls” līdzradītāja un jaunuzņēmumu virziena vadītāja Alise Gurenko.
Pētījuma dati skaidri parāda, ka kiberdrošības speciālisti ir pieprasīti, un nepieciešamība stiprināt prasmes arvien pieaug. Tomēr tikai neliela daļa uzņēmumu nodrošina kiberdrošības speciālistiem profesionālās apmācības, un 76% darbinieku trūkst atbilstošu sertifikātu. Daudzas kiberdrošības studiju programmas Latvijā un reģionā kļuvušas pieejamas tikai pēdējo trīs līdz piecu gadu laikā, tādēļ kvalificēto speciālistu skaits veidojas lēni. Papildu izaicinājums ir dzimumu līdzsvars – Latvijā, tāpat kā Eiropā kopumā, sievietes kiberdrošības nozarē ir nepietiekami pārstāvētas. Lai gan tā nav centrālā problēma, tā būtiski ierobežo talantu piesaisti nozarē, kur jau šobrīd trūkst speciālistu. Sievietes joprojām retāk iesaistās tehniski sarežģītās vai vadošās lomās, un pētījumā identificēti iemesli – mentoru trūkums, ierobežota piekļuve kvalitatīvām apmācībām un stereotipi par tehnoloģiju profesijām.
Ņemot vērā pētījumā identificētās problēmas, starptautiskā partnerība, kurā Latviju pārstāv “Riga TechGirls” un “Visas Iespējas”, savukārt Somiju “ProxyLab”, ar Eiropas teritoriālās sadarbības programmas “Interreg Central Baltic” atbalstu ir izstrādājusi kiberdrošības mācību programmu “CyberStart”. Tā īpaši paredzēta sievietēm, kuras ir bez darba, vai vēlas pārkvalificēties, vai kurām jau ir IT pamatzināšanas un pieredze, taču nepieciešams atbalsts, lai specializētos kiberdrošībā. Programma veidota kā praktisks risinājums cilvēkresursu un prasmju trūkumam kiberdrošības jomā Latvijā un reģionā, un tās mērķis ir ne tikai sniegt apmācības, bet arī sagatavot sievietes reālai nodarbinātībai kiberdrošības sektorā.