Latvija visvairāk putnu gaļas ieved no Polijas megafermām

Latvija aptuveni 70 procentu no patēriņam nepieciešamās putnu gaļas importē. Lielākie apjomi ienāk tieši no Polijas, kur viena vistu ferma ir 10 līdz 15 reižu lielāka nekā, piemēram, Putnufabrikas Ķekava komplekss.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicot ārpuskārtas pārbaudi, Polijas uzņēmuma CEDROB S.A. piegādātajā putnu gaļas produkcijā, kas nonāca SIA EVBL un SIA Gaļsaimnieks, konstatējis Salmonella enteritidis baktērijas. Par konstatēto Salmonella enteritidis PVD informēs arī Polijas pārtikas apriti uzraugošo dienestu, kā arī ziņos Eiropas Savienības Ātrās brīdināšanas sistēmai. Tajā jau šobrīd krājas līdzīgi brīdinājuma ziņojumi no dažādām valstīm par Polijas putnu gaļas produkcijā konstatētajām salmonellas baktērijām. Piemēram, Lietuva šādu ziņojumu ievietojusi 14. oktobrī, Čehija 19. septembrī, Francija – 30. augustā. Kopumā šogad bijuši 59 šādi ziņojumi ar atzīmi nopietns. Produkcijas klāsts visdažādākais – sākot no saldētas putnu gaļas līdz desām.

Ņemot vērā to, ka SIA EVBL un SIA Gaļsaimnieks piegādā gaļas produktus ievērojamam izglītības iestāžu skaitam visā Latvijā, Pārtikas un veterinārais dienests par konstatēto ir informējis Latvijas pašvaldības, kā arī turpina izglītības iestāžu informēšanu, aicinot neizmantot pārtikas gatavošanā Polijas izcelsmes broileru gaļu ar partijas Nr. L07102019 un Nr. 277/1/338/18, ikdienā nodrošināt higiēnas prasību izpildi, tostarp rūpīgu putnu gaļas apstrādi, kā arī turpmāk rūpīgi izvērtēt piegādātās putnu gaļas produkcijas kvalitāti.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka ir vairāki desmiti uzņēmumu, kuriem piegādāta gaļa no Polijas, kurā konstatēja salmonellu. Tostarp visvairāk attiecīgās partijas gaļa vispirms piegādāta EVBL saldētavai Kuldīgas šosejā 96 – 2288 kilogrami, Igaunijas uzņēmumam Vicarelli Saare – 429 kilogrami, Igaunijas uzņēmumam Vicarelli, Maksi kook – 397 kilogrami, uzņēmumam Kita 18 Rencēnu ielā Rīgā – kopumā 325 kilogrami, Bidfood Lubānas ielā Rīgā – 291 kilograms, Ādažu desu darbnīcai Jūrmalā – 284 kilogrami, Serenum Ventspilī – 219 kilogramu, Jelgavas tirgum – 151 kilograms. Mazākos apjomos šī gaļa piegādāta ēdināšanas uzņēmumiem ar vairākām ēstuvēm – Tiamo grupai, Aniva, Fristar, Žaks 2, Vita mārkets, Diāna. Šie vairāki desmiti uzņēmumu tālāk ar šo gaļu ir apgādājuši lielu skaitu izglītības iestāžu visā Latvijā. Lielākā no pašvaldībām, kura saņēmusi šādu gaļu, ir Rīga, kam seko Liepāja, Ogre, Ventspils, Jelgava un Pierīga.

PVD atgādina, ka dažādi pārtikas piesārņotāji, tostarp salmonellas, ar neapbruņotu aci nav saskatāmi un ir konstatējami tikai, veicot laboratorisko izmeklēšanu, tāpēc gatavojot vienmēr ir jāpatur prātā piesārņojuma risks. Tāpēc, gatavojot gaļu, ikvienam, gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām, ir jāievēro higiēnas un gatavošanas nosacījumi, piemēram, produktus, kas netiks termiski apstrādāti, nedrīkst likt uz nenotīrītām virsmām, kur pirms tam ir bijusi jēla gaļa. Tāpat arī dažādu produktu gatavošanā jāizmanto citi virtuves priekšmeti. Lai salmonellas un citas baktērijas aizietu bojā, gaļa ir termiski jāapstrādā.

Padomi, kā izvairīties no pārtikas izraisītiem saslimšanas riskiem

* Jāmazgā rokas (pēc tualetes apmeklējuma; pirms gatavošanas; pēc darbībām ar jēlproduktiem)

* Uzglabājot pārtikas produktus, jēlprodukti jānošķir no citiem pārtikas produktiem

* Gatavojot jāievēro tieši tas pats princips – jēlprodukti (gaļa, zivis, olas) nedrīkst nonākt saskarsmē ar citiem pārtikas produktiem, tāpēc to apstrādei jāizmanto atsevišķi virtuves piederumi – dēlīši, trauki, naži, bet galda virsma pēc jēlproduktu apstrādes ir rūpīgi jānotīra

* Dzīvnieku izcelsmes jēlprodukti (gaļa, zivis, olas) ir pareizi termiski jāapstrādā – kārtīgi jānovāra, vai jāizcep

Avots: PVD