Latvijas Banka pārskata makroekonomiskās prognozes

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās makroekonomiskās prognozes (sagatavotas 2025. gada jūnijā). Ģeopolitisko risku pastiprināšanās un investīciju un privātā patēriņa kavēšanās mazina jau tā vājo iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi šajā gadā, tomēr turpmākajos gados ekonomisko aktivitāti papildus stimulēs ieguldījumi aizsardzības kapacitātes stiprināšanā Latvijā un tirdzniecības partnervalstīs. Pārtikas un pakalpojumu cenu pieaugums Latvijā saglabājas paaugstināts, šogad nosakot straujāku inflācijas kāpumu, bet tuvākajos gados inflācija gaidāma mērenāka.

Inflācija eirozonā ir mazinājusies un pašlaik ir aptuveni 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Saskaņā ar jaunākajām Eiropas Centrālās bankas (ECB) prognozēm kopējā inflācija eirozonā 2025. gadā vidēji būs 2%, 2026. gadā – 1,6% un 2027. gadā – 2%.

Sekmīgā inflācijas ierobežošana ir ļāvusi ECB Padomei turpināt samazināt galvenās eiro procentu likmes. Pagājušajā nedēļā, 5. jūnijā, ECB Padome nolēma pazemināt trīs galvenās procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Noguldījumu iespējas uz nakti procentu likme, galveno refinansēšanas operāciju procentu likme un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme tika samazinātas attiecīgi līdz 2%, 2,15% un 2,4%.

Pašreizējos augstas nenoteiktības apstākļos ECB Padome lēmumus par tālāko monetāro politiku pieņem katrā atsevišķā sēdē, balstoties uz jaunākajiem datiem. Turpmākie lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no inflācijas perspektīvas novērtējuma, t. sk. ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka.

Latvijas 2025. gada inflācijas prognoze ir palielināta līdz 3,4%, ko nosaka straujāks, nekā iepriekš prognozēts, pārtikas un pakalpojumu cenu kāpums. Turpmākajos gados inflācija tiek prognozēta nedaudz virs 2% (2026. gadā – 2,1% un 2027. gadā – 2,8%).

Pārtikas cenas Latvijā gada sākumā kāpušas ļoti strauji (pirmajos četros mēnešos par 6,1% salīdzinājumā ar 2024. gadu). To daļēji ietekmē cenu pieaugums globālajos izejvielu tirgos, tomēr pārtikas cenu kāpums Latvijā ir bijis straujāks nekā citviet.

Vidējā termiņā tiek gaidītas nedaudz zemākas globālās energoresursu cenas; cenu kāpumu mazinās arī mērenāks darba algu kāpums.

Bezdarbs saglabāsies tuvu 7%, mazinoties vien prognožu perioda beigās. Vidējais algu pieaugums tiek prognozēts mērens.

Notikumi ārējā vidē un tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās kavē straujākus uzlabojumus darba tirgū, bet vidējā termiņā pieprasījums pēc darbaspēka būs aktuāls, tostarp arī dažādu liela mēroga projektu īstenošanai.

Algu kāpumu šā gada sākumā kavē sabiedriskā sektora algu fonda ierobežojumi. Tomēr negatīvo demogrāfisko pārmaiņu ietekmē mazinoties darbaspēka piedāvājumam, algu pieaugums vidējā termiņā saglabāsies noturīgs – aptuveni 6%.

Redzējums par IKP izaugsmi 2025. gadam ir pesimistiskāks nekā iepriekš publicētajās prognozēs, lēšot vairs tikai 1,2% pieaugumu. Progress lielo investīciju projektu īstenošanā, aizsardzības izdevumu palielināšana, kā arī nenoteiktības mazināšanās tirdzniecības politikā veicinās ekonomisko aktivitāti turpmākajos gados. Tas ļauj IKP izaugsmes prognozi vidējam termiņam saglabāt tuvu iepriekš lēstajam: 2026. gadā – 2,8% un 2027. gadā – 3,2%.

Tautsaimniecības dalībnieki saglabā piesardzību, ko galvenokārt nosaka ASV ieviesto tarifu negatīvā ietekme un augstā ģeopolitiskā un tirdzniecības politikas nenoteiktība. To arī pastiprina iekšzemes norises, kavējoties valdības investīciju projektiem (īpaši “Rail Baltica”) un priekšvēlēšanu gaisotnei radot vēl papildu nedrošību par nākotni.

Iedzīvotāju reālā pirktspēja aug, tomēr ienākumu palielinājums piesardzības dēļ vēl kādu laiku turpinās nogult uzkrājumos.
Finansēšanas nosacījumi kļūst arvien labvēlīgāki, un kreditēšanas datos iezīmējas arvien pozitīvāka aina – pēdējā laikā būtiski aktivizējusies hipotekārā un arī uzņēmumu kreditēšana. Tomēr starptautiskās tirdzniecības saspīlējumi kopā ar konkurētspējas izaicinājumiem kavē eksporta izaugsmi.

Publisko investīciju pieaugumu vidējā termiņā stiprinās gan plānotais drošības izdevumu kāpinājums ne vien Latvijā, bet arī tirdzniecības partnervalstīs, tā uzlabojot iedzīvotāju un investoru drošības sajūtu, gan Eiropas Savienības (ES) fondu projektu un “Rail Baltica” projekta īstenošana. Investīciju vajadzības palielinās importu un atspoguļosies tekošā konta deficīta pieaugumā.

Fiskālā politika vidējā termiņā vērtējama kā stimulējoša, un budžeta deficīts prognozēts aptuveni 3% no IKP.

Latvija ir iesniegusi pieteikumu Eiropas Komisijai valsts izņēmuma klauzulas aktivizēšanai. Tas dalībvalstij, kura īsteno aizsardzības izdevumu palielināšanu, nodrošina iespēju uz trim gadiem atkāpties no apstiprinātā izdevumu pieauguma gada tempa un tādējādi pārsniegt 3% no IKP deficīta robežu.

Ieguldījumi drošības stiprināšanai ir palielināti visā prognožu periodā. Tās būs investīcijas infrastruktūras izveidei un uzlabošanai, militārā aprīkojuma iegādei un uzturēšanai, kā arī Nacionālo bruņoto spēku personālsastāva palielināšanai, kopējiem aizsardzības izdevumiem 2028. gadā sasniedzot 5% no IKP.

Valsts parāda līmenis prognožu perioda beigās tuvosies 50% no IKP. Augšupvērstu parāda dinamiku joprojām noteiks budžeta izdevumu pieaugums, savukārt augoša efektīvā procentu likme valsts parāda portfelī turpinās sadārdzināt parāda apkalpošanas izmaksas.