Latvijas ekonomikai priekšā vājas izaugsmes gadi
Saskaņā ar jaunākajām Latvijas Bankas (LB) prognozēm, tautsaimniecība ir stagnācijā, un arī turpmākā izaugsme nesolās būt strauja. Nākamgad budžetā ir lieli papildu ieguldījumi aizsardzībā, un par to nepieciešamību neviens nešaubās, taču politiķiem nav plāna, kā pelnīt vairāk, lai varētu samaksāt skolotājiem, mediķiem un iekšlietu darbiniekiem.
Kā vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”, ekspertu skatījumā, nākamais budžets ir galēji nospriegots, pieaudzis gan deficīts, gan valsts parāds. Bet Valdība, kas nu jau nostrādājusi trīs mēnešus, nav uzsākusi drosmīgas pārmaiņas, kas var stimulēt attīstību.
Tā kā tādas īstas ekonomikas politikas nav, tad visiem būtiskus lēmumus bieži diktē atsevišķu nozaru lobijs. Saeimas apņemšanās aizstāvēt kredītņēmējus šoruden saskārās ar banku pretestību. Savukārt pretīmnākšanu no valdības nākamnedēļ var sagaidīt daļa kokrūpnieku.
Jaunākās prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikai priekšā divi vājas izaugsmes gadi. Būtu jāpieņem drosmīgi lēmumi, lai ekonomikas temperatūru uzlabotu. Tomēr nākamais ir pārdales un tērēšanas budžets.
Šogad ekonomikas apjoms pieauga par knapi saskatāmajiem 0,4%, kas ir divas reizes mazāk, nekā tika prognozēts vēl vasarā. Šī gada inflācijas novērtējums ir 9%. Nākamgad to paredz krietni zemāku, taču arī iekšzemes kopprodukta pieaugums joprojām būs vājš. Šādu attīstību nosaka tas, ka Latvija ir eksportējoša valsts, un tās labklājību diktē situācija galvenajos eksporta tirgos. Optimismu nevieš arī globālā ģeopolitiskā situācija un patērētāju noskaņojuma pasliktināšanās.
Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Puķe norāda: “Ja mēs runājam par nākamo gadu, tad man ir jālieto tādi epiteti kā gausa izaugsme, vārgulīga, nīkulīga un tam līdzīgi. Vismaz pirmais pusgads nesolās nekas tāds iepriecinošs.”
Lēns progress nākamā gada otrajā pusē, iespējams, būs. Taču Valsts prezidenta uzstādījumu par Eiropas vidējā dzīves līmeņa sasniegšanu līdz 2030. gadam, ar šādiem skaitļiem runāt nevar.
Ekonomikas ministrs (ZZS) Viktors Valainis pauž: “Mūsu uzdevums ir pārspēt gan Latvijas Bankas, gan Finanšu ministrijas prognozes ekonomikas izaugsmei.Jādomā, kādā veidā veiksmīgi investēt tās atbalsta programmas, un Latvijai tās ir vairāk nekā viens miljards Eiropas struktūrfondu finansējums plānots ekonomikas izaugsmei.”
Latvijas Bankas ekonomiste uzsver, ka investīciju ziņā mēs jau 10 gadus stipri atpaliekam no abām Baltijas kaimņvalstīm. Bet plāna, kā mēs ķeram rokā kaimiņus, politiķiem joprojām nav. Iespaidīgās Eiropas naudas ir vienīgais rīks, ar kuru Latvija attīsta savas ekonomiskās intereses, taču pastāv risks nepaspēt pabeigt vairākus desmitus no projektiem par vairāk nekā 400 miljoniem jau pašreizējā fondu plānošanas periodā, ziņo VARAM ministrija.
Ekonomisti, skatoties uz nākamo gadu kopumā neredz, ka būtu sperti nozīmīgi soļi, kā pelnīsim vairāk.
Agnese Puķe norāda: “Pagaidām es tādus īstus stimulus šajā budžeta paketē neredzu. Tas, ko man ļoti gribētos, lai starp šiem te prioritārajiem virzieniem, būtu tātad ES fondu jēdzīgāka izmantošana. Noteikti domāt par eksportu, inovācijām un ieguldījumu zinātnē, jo tieši tas investīciju kanāls ir tas, kas šo te nopietnāku izaugsmi nodrošinātu, citādi jau tiešām helikoptera naudas noteikti nepalīdzēs.”
Eksperti uzsver, ka svarīgs ir investīciju klimats. Nav jaunu uzņēmumu, kas varētu maksā augstas algas.
Evikas Siliņas (JV) valdības deklarācijā sola uzlabot ekonomikas konkurētspēju, mazināt birokrātiskos šķēršļus, palielināt nodokļu ieņēmumus, vienkāršot nodokļu nomaksu.
Algas nodokļos, kuri ir nozīmīgi darba devējiem, lai izlīdzinātu ar Igauniju un Lietuvu darbaspēka izmaksas, izmaiņu nebūs. Pēc Finanšu ministra Arvila Ašeradena domām, kad ekonomika ir zemākā punktā, neesot pareizi mainīt nodokļus.
Arī mazajam biznesam nākamgad uzlabojumi nav gaidāmi. Saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, kas finanšu ministrijai izmaksāja 800 000, lieto tikai nedaudz vairāk kā 100 mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju. Šo pakalpojumu piedāvā tikai viena banka, pārējām tas nav pievilcīgi.
Savukārt opozīcijas priekšlikums samazināt amatniekiem, radošajiem cilvēkiem mikrouzņēmumu nodokli nākamgad, Saeimai skatot budžetu, neguva atbalstu.
Runājot par ekonomikas attīstību, nevar neņemt vērā arvien pieaugošo ēnu ekonomikas apjomu. Valsts budžets ik gadu zaudē vairāk nekā divus miljardus eiro.
“Ēnu ekonomika ir fantoms. Tā tu viņu nedabū redzēt vai nomērīt. Tas, ko es redzu, ka VID ir uzlabojis darbu ar PVN shēmām. Tur mēs tādas mega problēmas neredzam. Aplokšņu algas joprojām ir klātesoša parādība,” saka Ašeradens.
Kaut arī politiķi apgalvo, ka meklē veidus, kā iedzīvotājus mudināt iznākt no pelēkās zonas, ekspertu rekomendācijas “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānam” turpmākajiem trim gadiem nav tikušas iekļautas.