Latvijas lauksaimnieki ES palīdzību varētu saņemt 2019. gadā
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) Briselē ticies ar Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu un lūdzis sniegt finansiālo atbalstu lauksaimniekiem šajā ārkārtas situācijā. Vienlaikus ministrs brīdina, ka atbalstu nepiešķirs ātrāk par nākamo gadu.
Trešdien, 25. jūlijā, zemkopības ministrs Jānis Dūklavs ar ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisāru Filu Hoganu pārrunāja Latvijas galvenās intereses par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākotni pēc 2020. gada, kā arī informēja komisāru par problēmām Latvijas lauksaimniekiem, ko izraisījis ilgstošais sausums, un lūdza sniegt finansiālo atbalstu lauksaimniekiem šajā ārkārtas situācijā.
Dūklavs komisāru Filu Hoganu informēja, ka kopš aprīļa beigām ir nepieredzēts un Latvijai neraksturīgs sausums un karstums, kas ir radījis neatgriezeniskas un nopietnas sekas visām lauksaimniecības nozarēm, negatīvi ietekmējot kultūraugu dīgšanu un attīstību, un ir skaidrs, ka sausuma dēļ šogad ļoti būtiski ir samazinājusies graudaugu, dārzeņu un lopbarības un citu kultūraugu ražas. Tas dramatiski ietekmēs saimniecību ieņēmumus un spēju segt saimniekošanas izdevumus un citas saistības.
Dūklavs pauda stingru nostāju, ka nepieciešams ES finansiāls atbalsts palīdzības sniegšanai lauksaimniekiem.
Ministrs atzīst, ka, ja tiks pieņemts lēmums Latvijas lauksaimniekiem izmaksāt Eiropas Savienības finansiālu atbalstu sausuma un karstuma radīto zaudējumu segšanai, tas nenotiks ātrāk par nākamo gadu.
Pēc viņa sacītā, Latvija jau ir saņēmusi pretimnākšanu attiecībā uz tiešmaksājumu avansa ātrāku izmaksu un atkāpēm no, piemēram, zaļināšanas prasībām. “Kas attiecas uz jautājumiem par krīzes naudām vai kādām citām naudām no Eiropas, ļoti iespējams, ka tās būs, bet ne šogad,” sacīja Dūklavs.
Kā zināms, 26. jūnijā Krīzes vadības padome nolēma, ka saskaņā ar Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumu pavasara ilgstošā sausuma izraisītās sekas lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā ir definējamas kā valsts mēroga dabas katastrofa.
Ārkārtējo situāciju lūgušas izsludināt 33 pašvaldības: Ventspils novada pašvaldība, Kuldīgas novada pašvaldība, Madonas novada pašvaldība, Cesvaines novada dome, Aknīstes novada pašvaldība, Kandavas novada dome, Ērgļu novada pašvaldība, Talsu novada pašvaldība, Varakļānu novada pašvaldība, Gulbenes novada pašvaldība, Pāvilostas novada dome, Neretas novada pašvaldība, Tukuma novada dome, Nīcas novada dome, Rēzeknes novada dome, Aizputes novada dome, Viesītes novada pašvaldība, Alsungas novada dome, Rundāles novada dome, Tērvetes novada dome, Balvu novada dome, Salas novada pašvaldība, Baltinavas novada dome, Engures novada dome, Jaunjelgavas novada dome, Dobeles novada pašvaldība, Alojas novada dome, Sējas novada dome, Jelgavas novada pašvaldība, Rugāju novada dome, Jēkabpils novada pašvaldība, Skrundas novada dome un Durbes novada dome.
Foto: Pixabay