Latvijas naudu iznieko ārzemju stratēģiskajām rezervēm

Katrai Eiropas Savienības valstij obligātā kārtā jāglabā noteikts daudzums degvielas, lai krīzes vai kara gadījumā neapstātos tautsaimniecība. Un arī bez Eiropas norādēm šāds naftas drošības spilvens būtu gana saprātīgs ieguldījums, ja vien Latvija savas rezerves neglabātu ārzemēs.

Absurdākais ir tas, ka jau iepriekšējā iepirkuma laikā aktualizējās diskusija, ka uzglabāt valsts naftas rezerves ārpus Latvijas ir pilnīgi bezjēdzīgi, jo ārkārtējas situācijas apstākļos var būt noslēgtas valstu robežas un Latvijai piederošā degviela fiziski nevar tikt atgādāta īpašniecei. Bet kara gadījumā pieejamie resursi tiklab var būt mobilizēti tās valsts vajadzībām, kurā tie atrodas. Un Latvijas valsts atkal paliktu bešā, kaut gan teorētiski ir šīs degvielas iegādes pirmtiesību īpašniece.

Degvielai jāatrodas Latvijā!

Nule ir izsludināts jauns konkurss komersantiem par tiesībām uzglabāt Latvijas rezervi, un atkal jau tiek pieļauta iespēja, ka šī ārkārtas situāciju degviela atrodas simtiem un tūkstošiem kilometru attālumā. Jā, teorētiski arī tur ir kaut kādi naftas bunduļi, kas eksistē dabā un kuros patiešām atrodas degvielas krājumi. Tas tiek konstatēts no Latvijas attālināti pasūtītās pārbaudēs. Taču, vai X stundā tiem varēs piekļūt, nav nekādas garantijas, izņemot līgumus par astronomiskām summām. Papīri.

Pērn, aktualizējoties jautājumam par stratēģiskās rezerves glabāšanu ārzemēs, esošo kārtību asi kritizēja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija. Tās vadītāja Elīna Egle Neatkarīgajai atzina: “Obligāto rezervju sistēma laika gaitā ir šļūkusi no viena grāvja otrā. Un šobrīd, domājot par drošām piegādēm, lēmums par rezervju turēšanu ārpus Latvijas ir jāpārvērtē. Jā, varbūt uzņēmēji arī piedāvā kādas drošības garantijas un risinājumu, bet kopumā tā ir nepieļaujama situācija. Pašreizējais regulējums ir veidots, kad bija absolūti citi ģeopolitiskie apstākļi. Šobrīd noteicošā ir rezervju fiziskā atrašanās vieta un pieejamība. Tām ir jābūt Latvijā, un tai ir jābūt daļai no mūsu stratēģiskās infrastruktūras!”

Lai nesanāk kā ar maskām

Līdzīgi uzskata arī Aizsardzības ministrija. Drošības rezervei fiziski jāatrodas Latvijā:

“Pašlaik Latvijas Republikas teritorijā glabājas 59% procenti no valsts naftas rezervēm. Jautājums par naftas rezervju uzkrājuma glabāšanu pilnā apjomā ir vairākkārt skatīts Aizsardzības ministrijas Visaptverošās valsts aizsardzības kontekstā dažādos starpinstitūciju formātos.

Kopējā nostāja no Aizsardzības ministrijas puses ir tāda, ka 100% naftas rezervju uzglabāšana Latvijā būtu ļoti nozīmīga garantija valsts drošībai, jo apdraudējuma laikā iespējamas blokādes un apgādes nogriešana.
Jāatzīst, ka pilnīga naftas rezervju nepiesaistīšana valsts teritorijai ir bijusi līdzšinējā kopējā ES politika. Tomēr krīzes situācijas, piemēram, Covid-19 pandēmija un ar to saistīto izejvielu trūkums individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanai pašu spēkiem ir uzskatāms piemērs, ka stratēģisko izejvielu trūkums var novest pie valsts nespējas pildīt noteiktas funkcijas ārkārtējos apstākļos, neraugoties uz to, ka nepastāv būtiski ierobežojumi uz ES iekšējām robežām. Vienlaikus Aizsardzības ministrija arī apzinās, ka 100% naftas rezervju uzglabāšana valstī prasa ievērojamus budžeta līdzekļus, kuri šāda lēmuma gadījumā ir jāatrod.”

Rezervju uzturēšanas pakalpojums ir ļoti dārgs arī pašlaik. Mēnesī tas Latvijai izmaksā no 3,31 līdz 6,69 eiro tonnā, un kopējā summa diviem gadiem ir 39 miljoni eiro. Turklāt būtiska nianse – šī ir tikai maksa par uzglabāšanu, nevis pašu produktu. Pati degviela būs jāpērk atsevišķi un jau par krīzes brīža biržas cenām, kad naftu, iespējams, vajadzēs vienlaikus visiem.

Ārzemnieki aprūpē ārzemniekus

Ekonomikas ministrija pasūtīja speciālu pētījumu britu auditorkompānijai “Deloitte”, cerot atrast labāko valsts naftas rezerves uzglabāšanas veidu. Taču ārzemnieki pētījuši tikai finansiālos apsvērumus, nonākot pie slēdziena, kas būtu, iespējams, pat vēl izdevīgāks ārzemniekiem. Proti, nauda par stratēģisko rezervju uzturēšanu jāizvērtē konkursā nevis valstij pa tiešo caur savām iestādēm, bet jāveido šim nolūkam speciāla aģentūra.

“Gadījumā, ja aģentūras pārvaldībā tiktu iesaistīti privātie uzņēmumi, papildu ieguvumu radītu efektīvākas iegādes procedūras un zināšanas,” teikts pētījumā. Bet par degvielas glabāšanu ārzemēs tik vien kā konstatēts pats fakts bez tālāka izvērtējuma. Komersanti Latvijas naftas produktu rezerves glabā Latvijā (59%) un ārzemēs (41%). Turklāt normatīvie akti pieļauj vēl vairāk samazināt Latvijā uzglabājamo daļu. Konkrēti ‒ Ministru kabineta noteikumi Nr. 286 “Kārtība, kādā komersanti nodrošina un sniedz drošības rezervju pakalpojumu valsts naftas produktu drošības rezervju izveidei noteiktā apjomā” noteic:

“2.1 Ne mazāk kā 25% no kopējā uzglabājamo drošības rezervju apjoma tiek uzglabāti Latvijas Republikas teritorijā.”

Bet var lasīt arī ačgārni, proti, 75% stratēģisko naftas rezervju drīkst glabāties ārzemēs.

Iepirkums uzgrūsts būvinspektoriem

Iepriekšējo rezervju iepirkumu 2018. gada beigās veica Ekonomikas ministrija. Konkursa vietā tika organizēta sarunu procedūra ar atlasītiem pretendentiem. Šogad taisāms jauns iepirkums, un šis pienākums uzticēts, bet var arī teikt – nogrūsts Būvniecības valsts kontroles birojam (BVKB). Tā ir iestāde, kurai uzgrūž dažādas nepatīkamas lietas, kam ar būvniecību nav ne mazākās saistības. Piemēram, kontrolēt blēdības ar atjaunojamās enerģijas ražošanu. Un tagad būvniecības ekspertiem uzticēti arī “naftas produktu administrēšanas jautājumi”.

Būvniecības valsts kontroles birojs izsludinājis iepirkumu par valsts naftas produktu drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu 2021. gadam (nevis diviem gadiem uzreiz kā iepriekš). Kopējais nepieciešamais rezervju apjoms ir 370 500 tonnas, kas atbilst 90 dienu degvielas kopējā importa daudzumam. Paredzamā iepirkuma līgumcena ir 16 miljoni eiro bez pievienotās vērtības nodokļa. Tātad ar cerību, ka pakalpojumu varēs iegūt lētāk nekā iepriekš. Iepirkumā aicināti piedalīties komersanti vai to apvienības, kuri savu darbību reģistrējuši ES dalībvalstu un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu teritorijā ar nosacījumu, ka Latvijas naftas produktu drošības rezerves ir jāglabā ES dalībvalstu teritorijā un Latvijā.

Šobrīd kategorijā – benzīns un aviācijas degviela ‒ Latvijā tiek glabāts tikai 1 tūkstotis tonnu, bet pārējie rezervei nepieciešamie 90 tūkstoši tonnu atrodas Lietuvā, Nīderlandē un Zviedrijā. Uz papīra – pie tās var tikt jebkurā brīdī. Vai varēs X stundā? Varbūt ‒ jā, varbūt ‒ nē. Bet maksāt par šādu nenoteiktību tik augstu cenu patiešām nav jēgas.