“Latvijas pasts” vairs neslēpj pakomātu darījumu
Valsts uzņēmumam Latvijas pasts nav izdevies noslēpt darījumu, kurā bez konkursa tiks iegādāts Krievijas uzņēmēja izveidots pakomātu bizness.
Pašlaik paku termināļu tīkls ar zīmolu Pasta stacija pieder uzņēmumam SIA POST SERVICE KURZEME, savukārt šis uzņēmums – riska kapitāla fondam KS BaltCap Latvia Venture Capital Fund, kurā patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams. Pēc tam, kad Neatkarīgā publiskoja no neoficiāliem avotiem iegūto informāciju, Latvijas pasts bija spiests oficiāli atzīt, ka šāds darījums patiešām tiek gatavots.
Saskaņota kredītlīnijas atvēršana
«Parakstot līgumu ar Baltcap, Latvijas pasts savā īpašumā iegūtu 61 pasta termināļa tīklu ērtai interneta veikalu sūtījumu saņemšanai. Saskaņā ar ieceri pēc darījuma Latvijas pasts pārņemtu arī attiecīgo programmnodrošinājumu, dokumentāciju, pakomātu atrašanās vietu īres līgumus, klientu portfeli un klientu servisa darbiniekus.» Uzņēmuma izplatītajā paziņojumā gan netiek minēts, ka pakomātu pašreizējais īpašnieks ir nodokļu parādnieks, bet patiesā labuma guvējs līdz darījuma uzsākšanai vēl pavasarī bija Krievijas Federācijas pilsonis Leonīds Kaļiņins. Viņa vārds, jāatgādina, medijos parādījās saistībā ar vēlētājiem nepiegādātajiem ielūgumiem uz Eiroparlamenta vēlēšanām. Tagad par šo visu ir aizmirsts un arī Satiksmes ministrija sava pārraugāmā uzņēmuma plāniem neiebilst. Preses dienests informē, ka tie saskaņoti jau pavasarī, gan neiedziļinoties tādās Neatkarīgās pieminētajās niansēs kā pārdevēja valstspiederība vai viņa attiecības ar nodokļu administrāciju: «Šī gada 10. maijā AS Latvijas pasts (LP) akcionāru sapulce, kuru pārstāv Satiksmes ministrija kā LP valsts kapitāla daļu turētāja, saskaņoja kredītlīnijas atvēršanu LP saistībā ar pakomātu iegādi. Sanāksmē pieņemts zināšanai VAS Latvijas pasts valdes sniegtā informācija par kredītlīnijas līguma darbības termiņa pagarināšanas nepieciešamību.»
Konkurss netiek rīkots
Kaut kādu nezināmu iemeslu dēļ darījums ir ieildzis. Latvijas pasta valdes priekšsēdētājs Mārcis Vilcāns paziņojumā norāda, ka «gadījumā, ja process būs veiksmīgs un izpildīsies visi Latvijas pastam būtiskie nosacījumi, darījums varētu tikt noslēgts līdz šā gada rudenim». Visticamāk, galvenais būtiskais nosacījums ir Leonīda Kaļiņina pazušana ne tikai no īpašnieku struktūras, bet arī amatiem – Lursoft datu bāze rāda, ka viņš joprojām ir uzņēmuma padomes priekšsēdētāja vietnieks. Un droši vien arī nepilnus 36 tūkstošus eiro lielais nodokļu parāds pakomātu pārdevējam pirms darījuma jādzēš. Bet varbūt arī valsts uzņēmums uz to pievērs acis. Tāpat kā piever uz pastāvošo kārtību, ka valsts, pērkot kaut kādas mantas, parasti sarīko konkursu, lai tiktu pie zemākās cenas vai lielākā saimnieciskā izdevīguma.
Šajā gadījumā konkurss netiek rīkots. Neatkarīgā pavaicāja, kādēļ, taču atbildi nesaņēma. Tā vietā Latvijas pasts skaidro, kādēļ pērk lietotus pakomātus un jau funkcionējošu pakomātu tīklu.
Pircējs cenu nezina
«Latvijas pasts veica nopietnu izpēti, lai noskaidrotu, kādā veidā ātrāk un efektīvāk iespējams vienlaikus iegādāties vairākus desmitus pakomātu, kas apmierinātu mūsu klientu vajadzības sūtījumu saņemšanā. Tās rezultāti liecina, ka, veidojot jaunu tīklu no nulles, pakomātu iegādes un ieviešanas process būtu gan dārgāks, gan daudz laikietilpīgāks (..) Ejot jau funkcionējoša pakomātu tīkla iegādes ceļu, mēs uzreiz iegūstam lielu skaitu pakomātu, kas turklāt jau savietoti gatavā tīklā ar programmnodrošinājumu, ko iespējams ātri salāgot ar Latvijas pasta risinājumiem un testēt visus kopā kā vienotu sistēmu, kā arī garantijas par funkcionalitāti un strādājošu klientu apkalpošanas servisu, kas specializējas tieši pakomātu pakalpojumu sniegšanas jautājumos.» Iecerētā darījuma summa izpausta netiek, turklāt no Latvijas pasta atsūtītās atbildes izriet, ka tā pat pašam pastam vēl nav skaidra: «Tā kā pašlaik runājam par iecerētu, nevis notikušu darījumu, potenciālā gala summa patlaban nav definēta.» Acīmredzot tādēļ no Satiksmes ministrijas prasīts saskaņojums kredītlīnijas atvēršanai, nevis konkrēta lieluma aizņēmumam.
Pasta priekšnieks Mārcis Vilcāns kā ieguvumu no šī darījuma min lielākas jaudas pasta sūtījuma izsniegšanā: «Līdz ar straujo e-komercijas attīstību, kas Latvijas pasta gadījumā nozīmē būtisku ikgadēju interneta veikalu sūtījumu skaita pieaugumu, kas mērāms pat miljonos vienību, arī mūsu plašais tīkls prasa arvien jaunus risinājumus sūtījumu izsniegšanas kapacitātes palielināšanai. Tāpēc aktīvi meklējam risinājumu vērienīgai sūtījumu izsniegšanas iespēju diversifikācijai, kas patlaban noslēgusies ar ieceri par iespējamu 61 pakomāta pievienošanu Latvijas pasta tīklam.»
Kā, nezinot pārdošanas cenu, bez konkursa iespējams noteikt, vai darījums būs izdevīgs valstij, paliek mīkla.