Latvijas premjers Eiropas Parlamenta noslēguma tribīnē

Kad Krišjānis Kariņš bija Eiropas Parlamenta deputāts, viņš mikrofonā runāt drīkstēja minūti, retā gadījumā ziņotāja lomā kādas piecas. Taču kā Latvijas valsts ministru prezidentam viņa runai un debatēm ar kādreizējiem kolēģiem vakar bija atvēlētas vairāk nekā divas stundas – par Eiropas Savienībai un Latvijai aktuālajiem jautājumiem.

Šīs ir pēdējās debates esošajā parlamentā ar kādu no dalībvalstu premjeriem, un sakritības dēļ sasaukuma noslēgšana uzticēta tieši mūsu valsts vadītājam. Līdz šim premjeru runās aplūkots ļoti daudzveidīgs tematu loks, lielā mērā atkarībā no tā, kas satrauc konkrēto valsti. Vai tā būtu migrācija vai spiediens uz vārda brīvību, vai bažas par Eiropas Savienības kopējā tirgus drīzu galu.

Krišjānis Kariņš neapšaubāmi pieskaitāms pie eirooptimistiem, un to viņš arī uzsvēra savā runā, ka par Eiropas Savienību neesot nekā labāka.

Debates kara vietā

Nolasījis īso kursu Latvijas dramatiskajā vēsturē – cauri krustnešu laikiem, abiem pasaules kariem, padomju okupācijai – un nonācis līdz mūsdienām, premjers vēstīja, ka Latvija nevienu mirkli nav nožēlojusi iestāšanos Eiropas Savienībā. Jo Eiropa domstarpības risina nevis ar karu, bet garām debatēm, un tas ir labāk.

Lielā plenārsēžu zāle viņu sveica ar uzmundrinošiem aplausiem, un ne tikai tādēļ, ka uz pēdējo sesiju Strasbūrā vairāk latviešu sabraucis. Vienkārši Kariņš parlamentā nostrādājis teju desmit gadus un daudziem ir personīgi pazīstams. Vienmēr draudzīgs un atvērts. Runu vairākums debatētāju slavēja. Premjeram ir labi zināms parlamenta darbs un risinātās problēmas. Tāpēc arī viņa secinājums vietā – Eiropas Savienībā tomēr ne viss ir ideāli. Iepriekšējos gados Eiropas finanšu krīze, kas sākās kaut kur tālu Amerikā, pārtapa grandiozā migrācijas krīzē un vēlāk arī politiskajā krīzē, jo iedzīvotāji zaudēja spēju uzticēties Eiropas Savienībai.

Latvijas ministru prezidenta runā uzmanības centrā bija četri pamatjautājumi. Pirmkārt, cilvēkiem ir vajadzīgs darbs. Vienotajā tirgū jālikvidē tirdzniecības barjeras. Tad vairāk darba būs godīgiem ļaudīm, savukārt noziedzniekiem darbs jāatņem, proti, jātiek vaļā no netīrās naudas. «Pēc pusotra gada mums Latvijā būs vistīrākā un izturīgākā banku sistēma Eiropā,» pasolīja premjers, aicinot arī pārējo Eiropu atbrīvoties no noziedzīgajām žurkām.

Premjers runā pieminēja arī komunistisko Ķīnu, kas negodīgi konkurē ar Eiropu. To daudzi pamanīja.

Kā dalīt migrantus

Eiropiešiem svarīgi ir arī saglabāt viņu dzīvesveidu, un te Latvija nonākusi Eiropas liberāļu kritikas krustugunīs, jo nepiekrīt obligātajai migrantu dalīšanas shēmai. Arī vakar premjers uzsvēra, ka Eiropas Savienības iekšienē robežām nav jābūt, ārējās robežas rūpīgi jāapsargā, un ir valstis, kurām tas jādara labāk nekā pašlaik, bet migranti jāintegrē. Kā tieši – to premjers precizēja vēlāk, atbildot uz Neatkarīgās jautājumu preses konferencē: «Ja kāds cilvēks ierodas Eiropā, viņš ienāk mūsu teritorijā. Un tas ir iebraucēja pienākums pielāgoties vietējai kultūrai. Tā tam ir jābūt!» Vispareizāk integrācijas procesu īstenot caur bērniem bērnudārzos un skolās. Un tas attiecas arī uz musulmaņiem.

Vēl pāris lietas, ko parlamenta diskusijā par Eiropas nākotni uzsvēra premjers – drošības jomā ir nepieciešamība ierobežot no ārpuses kontrolētu dezinformāciju pret Eiropu. Pārsvarā tās avots ir Krievija.

Savukārt, kas attiecas uz topošo nākamo daudzgadu budžetu, premjers rosināja uz to paraudzīties no mūsu reģiona valstu viedokļa. Kohēzijas, izglītības un pētniecības līdzekļi nedrīkst nosēsties dažu lielo valstu galvaspilsētās. Šie Eiropas līdzekļi jāiegulda vienmērīgi. Un tas pats attiecas uz lauksaimniecību:

«Domāju, ka no subsīdijām vispār vajadzētu atteikties, taču nākamo septiņu gadu laikā tas, visticamākais, nenotiks. Bet tādā gadījumā, ja mēs subsidējam, tas jādara taisnīgi.» Tas par faktu, ka Baltijas valstu lauksaimnieki saņem vismazākās subsīdijas, lai arī kopumā ir visai turīga ļaužu grupa arī mūsu zemē.

Stāsts par sprunguļiem

Lai gan vairumā gadījumu diskusiju replikas bija personīgi Kariņam komplimentāras, Latvija saņēma arī dažus nepelnītus pārmetumus. Ne tikai par noraidošo nostāju migrantu sadales jautājumā, bet arī par nepilsoņu statusa pastāvēšanu, par it kā pastāvošu seksuālo minoritāšu diskrimināciju. Pāris darvas piles piepilināja arī prokremliskie deputāti no Latvijas.

Taču premjers nesāka detalizēti atbildēt uz katru no uzdotajiem jautājumiem vai taisnoties par savu ASV pilsonību. Tādā kā apkopojošā rezumējumā viņš sacīja:

«Mēs varam strādāt kā suverēnu valstu kopa, neatsakoties no savas identitātes un vērtībām.» Vienu sprunguli var viegli pārlauzt, bet zaru saišķi ne. Tādai jābūt nākotnes Eiropas Savienībai.