Lauksaimnieki novērtē PVN samazināšanu augļiem un dārzeņiem
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) par gada notikumu nosaukusi pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt sausuma radītās sekas – par gada neražu.
Latvija ir pirmā no Baltijas valstīm, kura samazināja PVN vismaz daļai pārtikas produktu, proti, kopš gada sākuma Latvijai raksturīgiem svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem tiek piemērota 5% PVN likme. Lietuvā šāda produkcija tiek aplikta ar 21% PVN, Igaunijā – ar 20% PN. Pēc LOSP vērtējuma, gada griezuma rezultatīvie rādītāji rāda, ka ieviestās izmaiņas ir veicinājušas ēnu ekonomikas samazināšanos, augļu un ogu tirdzniecības legalizāciju. «Samazināts PVN visai svaigai pārtikai, ne tikai dārzeņiem un augļiem, jau daudzus gadus ir 24 no 28 Eiropas Savienības valstīm. Dažās valstīs svaigai pārtikai PVN vispār nepiemēro. Lēmums ietekmē ne tikai dārzeņu un augļu cenas veikalos, bet arī naudas plūsmu saimniecībās un īpaši padara daudz neizdevīgāku pelēkā tirgus un PVN shēmotāju darbību. Līdz ar to atbrīvojas vieta tirgū vietējai produkcijai,» skaidro Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) sabiedrisko attiecību speciāliste Krista Garkalne.
LOSP jūtas lepni par visiem lauksaimniecības nozares pārstāvjiem, kuri saņēmuši gan valsts līmeņa apbalvojumus, gan nozares novērtējumus. Viss Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes plašais loks jo īpaši lepns ir par Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkoto sociālā dialoga 25. gadadienai veltīto LDDK Gada balvas pasniegšanas ceremoniju, kurā kā Lauksaimniecības nozares līderis 2018 tika godināts LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
Par gada notikumu LOSP nodēvēja Zemkopības ministrijas un Fonda Latvijas lauksaimniecības attīstībai rīkoto lielpasākumu Latvijas simtgades svinību ietvaros – Lauki ienāk pilsētā. Tas tapa, piedaloties daudzām LOSP dalīborganizācijām.
Par spīti labvēlīgām nodokļu izmaiņām un saviļņojošiem pasākumiem, lauksaimniekiem, jo īpaši augkopjiem, šis gads ir bijis viens no smagākajiem. «Iepriekšējā gadā bojātos augus turpināja iznīcināt Latvijā viens no sausākajiem maijiem meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Dārzi izkalta, bet tiem augiem, kas vēl spēja turēties pretī sausumam, bira augļi, savukārt palikušie bija nelieli. Sausais un karstais laiks aktivizēja dažādu insektu savairošanos. Tādējādi nozare cieta ievērojamus ražas zudumus jau otro gadu pēc kārtas. Latvijas augļkopjiem tika nodarīti zaudējumi vairāk nekā 40%, atsevišķām kultūrām pat vēl lielākos apmēros,» gada neražu komentē K. Garkalne.
Latvijā arī joprojām turpina strauji izplatīties Āfrikas cūku mēris, kas aizvien rada papildu spriedzi un slogu cūkaudzētāju saimniecībām.
«Līdztekus kā sērga izplatās arī satraukums lauku sētās par traktortehnikas zādzībām, kas kļūst aizvien grūtāk izsekojamas un biežākas, jo tehnikas vienības lauku sētās kļūst aizvien dārgākas un zagļiem iekārojamāki objekti,» atklāj K. Garkalne.