Lielākā daļa pircēju ir pārliecināti, ka ikdienā veikalos pērk Latvijā ražotu pienu, jo īpaši tāpēc, ka tā zīmoli un iepakojums ir tik latviski – piens Annele, piens Alma, rotāts ar Latvijas karogu un Nameja gredzenu. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) dati ir šokējoši: teju katrs otrais veikalā nopirktais piena litrs nav ražots Latvijā. Lai saglabātu piena nozari, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) uzsāk kampaņu Godīgs piens, lai rosinātu valdību un Saeimu izveidot atbalsta rīkus vietējā tirgus aizsardzībai un mudinātu pircējus pievērst uzmanību piena izcelsmes valstij.
Pagājušajā gadā 44 procenti jeb 88 tonnas no visa Latvijā pārdotā dzeramā piena bija ražotas ārvalstīs un tikai 56 procenti jeb 112 tonnas – Latvijā, atklāja teica LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks. Pēc viņa teikā, valsts nodokļos zaudē gandrīz vienu miljonu eiro gadā, ko dotu vietējo ražotāju pārstrādātā piena realizācija. Turklāt tie ir dati tikai par dzeramo pienu. LPCS turpinās pētījumu arī par citām piena produktu grupām.
«Man joprojām nav skaidrs, kāpēc Latvijas mazumtirgotāji, zinot, ka galvenais klients un pircējs bija un būs Latvijas iedzīvotājs, nestimulē vietējo piena produktu pārdošanu, kurus mēs jaudas pēc varam saražot – piena mums pietiek, resursu ir gana,» uzsvēra J. Šolks.
Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes loceklis un Piena grupas vadītājs Guntis Gūtmanis atzina, ka piena nozarē Latvijā un Eiropā pēdējos gados nav klājies viegli, tostarp saistībā ar zaudēto eksportu uz Krieviju embargo dēļ. Tikmēr vietējo piena produktu īpatsvars Latvijas veikalu plauktos turpina sarukt. Lai informētu sabiedrību, kā pazīt vietējo produkciju, un aicinātu viņus importētā piena vietā izvēlēties vietējo, LOSP uzsākusi sabiedrības informēšanas kampaņu Godīgs piens, kurā tirgotāji tiek mudināti veikalos pašmāju produktus novietot atsevišķā plauktā, lai tos var atšķirt no ievestajiem.
Par to, ka lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju ir svarīga piena izcelsme, pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš nešaubās. SKDS veiktajā pētījumā secināts, ka piena izcelsmes valsts nav svarīga tikai 38 procentiem aptaujāto. Vairākums jeb 88 procenti iedzīvotāju Latvijā pie vienādas kvalitātes un cenas dotu priekšroku Latvijas produktam, savukārt 55 procenti Latvijas iedzīvotāju mēdz pirkt vietējo piena produkciju pat tad, ja tā maksā mazliet dārgāk nekā ievestā taču, pēc A. Kaktiņa teiktā, pircējs ne vienmēr tos atšķir. Piemēram,
34% iedzīvotāju uzskata, ka piena produkti ar zīmolu Annele ir ražoti Latvijā, lai gan tas ir Lietuvas uzņēma Pieno Žvaigždes zīmols. LOSP un LPCS par maldinošu uzskata arī Valio mārketinga kampaņu, kurā Igaunijā ražotas piena pakas Alma greznoja ar Latvijas karogu un Nameja gredzenu. Sabiedriskās organizācijas vērsās gan Pārtikas un veterinārajā dienestā, gan Patērētāju aizsardzības centrā, taču bez rezultātiem, jo formāli neviens likums nav pārkāpts. Arī iepriekšējā zemkopības ministra Jāņa Dūklava centieni šo jautājumu atrisināt starpvalstu ministru līmenī nevainagojās panākumiem.
G. Gūtmanis, uzskata, ka tirgotājiem ir jāņem vērā Latvijā dzīvojošo cilvēku vēlme nopirkt vietējo produktu un jābūt godīgam veidam, kā to izdarīt. Lai to paveiktu, 61 procenta iedzīvotāju ieskatā būtu jāievieš īpašs marķējums, lai pircēji uzreiz varētu pazīt vietējo ražotāju piena produktus, 31 procents uzskata, ka lielveikaliem jāuzliek par pienākumu vietējās izcelsmes produktus nodalīt no ievestajiem. Savukārt 23 procenti domā, ka jārīko plaša sabiedrības informēšanas kampaņa par to, kuri ir vietējie produkti, bet kuri – nē.
Pēc G. Gūtmaņa teiktā, lai nākamajā valsts simtgadē Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja uzturā lietot Latvijā ražotus piena produktus, ir pēdējais brīdis domāt par atbalsta mehānismiem vietējā tirgus aizsardzībai un mudināt pircējus priekšroku dot Latvijas izcelsmes pienam. Viens no veidiem, kā to paveikt, ir izglītot cilvēkus par vietējiem produktiem. Tāpēc kampaņas organizatori rosina Saeimas deputātus parūpēties par to, lai Latvijas veikalos tiktu izveidoti nodalīti plaukti vietējiem un importētajiem piena produktiem, kas pircējiem palīdzētu sekmīgāk orientēties piedāvājumā.