LELB ietekme jaunajā Pēterbaznīcas nodibinājumā izskatās pēc fikcijas

Saeimā atsevišķi deputāti arvien stingrāk virza ideju par to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesības ir nododamas Rīgas Svētā Pētera baznīcas nodibinājumam (reģ. nr. 40008310781), ko veido Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudze. Lai arī LELB nodibinājuma pārstāvji svēto sola, ka Pēterbaznīca turpinās darboties gan kā dievnams, gan izglītības, tūrisma un kultūras dzīves objekts, patiesībā gan visu baznīcas likteni varēs izlemt viena persona – Pēterbaznīcas vācu draudzes priekšnieks Stefans Meisners.

Pašreizējais Pēterbaznīcas likums paredz Rīgas Svētā Pētera baznīcu bez atlīdzības nodot Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes izveidotajam nodibinājumam, kuras darbības mērķis ir nodrošināt Rīgas Svētā Pētera baznīcas kā dievnama kultūrvēsturiskās vērtības saglabāšanu un aizsardzību.

Ieskatoties “Lursoft” datos, redzams, ka nodibinājuma valdi veido piecas personas – Doloresa Volkopa, Vivita Dolotova, Kaspars Upītis, kā arī Annika Karina Millere un Stefans Meisners Gerhards. Vienlaikus redzams, ka vienīgi Stefanam Meisneram ir tiesības lemt visus jautājumus atsevišķi, nevis kopā ar vēl trim valdes locekļiem. Tad kā sanāk? Kurš patiesībā nosaka toni nodibinājumā? LELB pārstāvji vai viens pats vācu draudzes priekšnieks? Un vai tas vispār ir pieņemami, ka visus lēmumus, kas būs saistīti ar dievnamu, vienpersoniski varēs pieņemt Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācu Svētā Pētera draudzes priekšnieks Stefans Meisners, starp citu, par kura reputāciju iepriekšējā uzņēmējdarbībā ir vēl daudz neatbildētu jautājumu.

Bažas par izveidojušos situāciju paudušas jau vairākas sabiedrībā pazīstamas personas, tai skaitā Rīgas mēra vietniece Linda Ozola (Jaunā konservatīvā partija), norādot uz Meisnera apšaubāmo reputāciju, kā arī Latvijas Universitātes profesors Valdis Tēraudkalns, kurš uzskata, ka būtu bijis labāk un lietderīgāk, ja būtu vairāki pārvaldītāji un ja šis nodibinājums nebūtu tik nelielu personu loka rokās.

Diemžēl LELB ietekme Pēterbaznīcas nodibinājumā arvien vairāk izskatās pēc fikcijas, jo reālas tiesības kaut ko lemt par dievnamu ir tikai vācu draudzes pārstāvim. Vai tik nesanāk, ka Saeima grasās Pēterbaznīcu vienkārši tikpat kā atdot viena Vācijas pilsoņa pārziņā?

Un tas neskatoties arī uz Rīgas domes lūgumu Saeimu pieņemt Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumu, nosakot, ka baznīcas īpašuma tiesības ir Rīgas pašvaldībai, un Bīskapu konferences aicinājumu, proti, ka jebkuram risinājumam Rīgas Svētā Pētera baznīcas īpašumtiesību jautājumā jānodrošina un jāveicina baznīcas primārā mērķa īstenošanu – būt par reliģiskā kulta vietu visām ar šo dievnamu saistītajām kristīgajām konfesijām. Nevar nepieminēt arī baznīcas vēsturiskos faktus, proti, Rīgas Svētā Pētera baznīca sākotnēji tika izveidota un uzcelta kā Romas katoļu baznīca.

Visi šie fakti, acīmredzot, ir bijuši nenozīmīgi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājam Arvilam Ašeradenam (Jaunā Vienotība), kurš pat atļāvies melīgi norādīt, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca ir celta, uzturēta un līdz Otrajam pasaules karam pastāvējusi kā luterāņu draudzei piederoša baznīca. Vai baznīcas atdošana ārvalstnieku pārziņā nav nodevība pret Latvijas tautu un sabiedrību? Kā Ašeradens var paskaidrot, kāpēc nodibinājumā galvenais svars ir Vācijas pilsonim?

Jāatgādina, ka baznīca savulaik atjaunota tieši par visas tautas līdzekļiem, bet tagad tam visam tiek uzspļauts, lai īstenotu nesaprotamas shēmas, kā rezultātā Rīgas simbols pat vairs var nepiederēt Latvijas sabiedrībai. Par to vien Ašeradenam būtu jāatkāpjas no amata. Ja vien, protams, viņam pietiek tam drosmes un viņa sirdsapziņu nav aptumšojušas kādas slepenas vienošanās, par kurām mēs varam tikai minēt.