Lemberga lietā iesniegtas vairākas apelācijas sūdzības un prokuroru protests

Pirmās instances spriedumu t.s. Lemberga krimināllietā pārsūdzējuši visu apsūdzēto advokāti, divi cietušie, aizskartās mantas īpašniece, kā arī protestu iesnieguši valsts apsūdzības uzturētāji.

Kā zināms, 12. jūlijā beidzās termiņš, līdz kuram varēja pārsūdzēt 1920 lappušu garo spriedumu t.s. Lemberga krimināllietā. Šīs tiesības izmantojuši lielāka daļa no šā kriminālprocesa dalībniekiem.

“Neatkarīgā” vēsta, ka apelācijas sūdzības un protesti ir tikai saņemti, taču tie vēl nav pieņemti izskatīšanai. Tas nozīmē, ka līdz apelācijas procesa uzsākšanai vēl paies droši vien pietiekami ilgs laiks.

“Par pirmās instances tiesas spriedumu krimināllietā Nr. 12812001408 Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijā no prokuratūras ir saņemts apelācijas protests, kā arī apelācijas sūdzības no šādiem procesa dalībniekiem: apsūdzētā Aivara Lemberga, viņa aizstāvjiem Māra Gruduļa, Olgas Hincenbergas un Irinas Kaukes; no apsūdzētā Anša Sormuļa aizstāvja Jāņa Rozenberga, no apsūdzētā Anrija Lemberga aizstāvja Oskara Rodes, no kriminālprocesā aizskartās mantas īpašnieces Līgas Lembergas, no cietušā Aināra Gulbja un no SIA “Pars termināls”, kas krimināllietā atzīta par cietušo. Tiesa uzsver, ka neviena sūdzība pašlaik vēl nav pieņemta izskatīšanai. [..] No visiem apsūdzētajiem apelācijas sūdzības vēl nav saņemtas, taču tam vēl ir laiks līdz nākamajai nedēļai,” medijam norādījusi Rīgas apgabaltiesa.

Vienlaikus medijs norāda, ka, ņemot vērā, ka notiesājošās epizodes spriedumā ir vienkārši pārrakstītas vai pat nokopētas no prokuroru sarakstītajām apsūdzībām, būtu dīvaini, ja prokurori par šo būtu iesnieguši apelācijas protestu. Tātad, visticamāk, apelācijas protests ir iesniegts par epizodēm, kurās Aivars Lembergs tika attaisnots par Ventspils domē un Ventspils brīvostas valdē pieņemtajiem lēmumiem.

Kā zināms, Lembergs tika attaisnots par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā (KL 318. panta 2. daļa) 4 epizodēs un par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu (KL 325. panta 2. daļa) 38 epizodēs – t.i., lielākajā daļā no apsūdzībām.

Savukārt aizskartās mantas īpašniece Līga Lemberga, visticamāk, spriedumu pārsūdz tāpēc, ka ir ignorētas viņas liecības, viņas iesniegumi un viņas pārstāvja debatēs teiktais, ka slavenā “arestētā manta”, kas nodota glabāšanā Rūdolfam Meroni, pieder nevis juridiski nesaprotamai “Lembergu ģimenei”, bet gan konkrētām personām – Līgai Lembergai un Anrijam Lembergam uz pusēm.

Tāpat “Neatkarīgā” izsaka pieņēmumu, ka cietušā SIA “Pars termināls” (agrākais nosaukums SIA “Man-Tess”) spriedumu pārsūdzējusi, jo pirmās instances tiesa pilnībā ignorējusi šīs uzņēmējsabiedrības pārstāvja vairākkārt pārliecinoši paustos argumentus un lūgumus par to, ka nekādu ciešanu nav bijis un SIA “Man-Tess” šajā kriminālprocesā ir bijis fiktīvs cietušais. Līdz ar to vismaz sadaļā par kapitāla daļu izspiešanu no SIA “Man-Tess” tiesai būtu jātaisa attaisnojošs spriedums.

Turpretī par cietušo atzītajam miljonāram Aināram Gulbim sprieduma pārsūdzēšanai, visticamāk, ir pilnīgi pretēja argumentācija.

Proti, A. Gulbis par 1993. – 1995. gadā no A. Lemberga puses viņam nodarītajām ciešanām, par kurām viņš tā īsti atcerējās tikai 2008. gada sākumā, prasīja materiālo kompensāciju vairāk nekā 10 miljonu eiro apmērā un morālo kompensāciju 7 500 000 000 eiro apmērā.

Tiesa viņa prasīto materiālās kompensācijas pieteikumu apmierināja daļēji, nosakot kompensāciju 22 156 eiro un 96 centu apmērā. Savukārt pieteiktā 7,5 miljardu morālā kompensācija tika noraidīta pilnībā. Līdz ar to Gulbis var pretendēt uz 340 000 reižu (!) mazāku naudiņu, nekā viņam gribējās, un tas ir pārliecinoši saprotams iemesls šāda sprieduma pārsūdzēšanai.

Tā kā Aivara Lemberga noziedzīgais nodarījums attiecībā pret Aināru Gulbi izdarīts laika posmā no 1994.gada sākuma līdz 1995. gada 11. maijam, kad Kriminālprocesa likuma 26. nodaļas normas un Civillikuma 1635. pants likuma redakcijā no 2006. gada 26.janvāra vēl nebija spēkā, minētās likuma normas nav piemērojamas.

Ņemot vērā minēto, tiesas kolēģija uzskata, ka nav likumīga pamata atlīdzināt cietušajam Aināram Gulbim morālo kaitējumu.