Lemberga lieta – Latvijas tieslietu sistēmas lakmusa papīrs
Ventspils mēra Aivara Lemberga krimināllieta norisinās jau divdesmit gadus – lai arī šis lietas izskatīšanas laiks uzskatāms par nesamērīgu, maz ticams, ka tuvākajā laikā tajā izskanēs spriedums, īpaši ņemot vērā, ka īsi pirms tiesvedības finiša taisnes to pametis viens no advokātiem – Raimonds Krastiņš, kurš bijis galvenais aizstāvības stratēģis.
Lemberga lieta neapšaubāmi ir viena no skaļākajām tiesvedībām Latvijā – politiķis nav slēpis, ka pret viņu šo gadu laikā vērsti vairāki cilvēktiesību pārkāpumi, tostarp viņam nav ļauts pamatot savus lūgumus, nav ļauts pratināt lieciniekus, un kopumā šo gadu laikā ir darīts viss, lai apgrūtinātu viņa tiesības uz aizstāvību, kaut gan šādas tiesības ikvienam nosaka likums.
Lai arī prokurori un tiesneši metuši akmeni Lemberga dārziņā, sakot, ka politiķis cenšas novilcināt lietas izskatīšanu, Lemberga advokāte Irina Kauke saskaitījusi, cik un kura vainas dēļ nav notikušas tiesas sēdes, cik kura puse atkārtoti lieciniekiem uzdevusi vienus un tos pašus jautājumus, tādējādi lieki tērējot laiku; un galvenais – cik prokuroru uz tiesu atnesto krimināllietas sējumu vispār nav tikuši izmantoti pierādīšanai, kaut gan to pārbaudei tērētas daudzas jo daudzas tiesas sēdes. Advokāte norādījusi: prokurori joprojām neatzīst faktu, ka kriminālprocess tika būtiski novilcināts laikā, kad prokurori bija kriminālprocesa virzītāji – t.i., no 1999. gada maija līdz 2008. gada augustam.
Katrā ziņā Lemberga lieta uzskatāma par rekordisti izskatīšanas termiņa ziņā, kur lietas iznākums neapšaubāmi arī parādīs to, cik demokrātiska un tiesiska valsts ir Latvija, un to, vai, kā uzskata pats Lembergs, šī lieta ir bijusi politiski motivēta. “Kā tas sākās, tā arī visus šos divdesmit gadus kriminālprocess ir bijis politiski motivēts, politiski angažēts, ar politiskiem mērķiem. To visspilgtāk raksturo man spēkā esošs drošības līdzeklis – prokuratūras un tiesas noteiktais ierobežojums pildīt Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus. Brīvostas valdes priekšsēdētājam ir tikai viens pienākums, kurš ir ierakstīts brīvostas nolikumā, – nepieciešamības gadījumā sasaukt brīvostas valdes ārkārtas sēdi. Jautājums: kādēļ šādam ierobežojumam jādarbojas 12 gadu? Kā tas ietekmē kriminālprocesa gaitu? Protams, ka neietekmē. Tas pats attiecas uz liegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam ir ļoti maz pienākumu. Viņš ir politiska figūra,” vienā no intervijām izteicies Lembergs.
Tajā paša laikā nevar noslēpt, ka pastāv bažas par Temīdas kalpu strādāšanu tiesiskuma vārdā, jo Lemberga tiesvedības process rāda, ka nepilnību tiesu sistēmā ir daudz – politiķis četru gadu laikā saskaitījis pret sevi vērstus 580 cilvēktiesību pārkāpumus, kas neapšaubāmi Latviju izgaismo ne tajā labākajā gaismā, īpaši tad, ja politiķis nolems vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar nosacījumu, ka tiesa pasludinās Latvijai nelabvēlīgu spriedumu. Tādā gadījumā varam vien minēt, cik liela būs Lembergam izmaksājamā kompensācija un kādu iespaidu tā atstās uz Latvijas tieslietu sistēmas un valsts reputāciju kopumā.
Šobrīd tiesa devusi Lembergam laiku līdz 31. jūlijam atrast jaunu aizstāvi, kas nozīmē, ka viņam būs ļoti īss laiks iepazīties ar lietu, kuras apjoms veido vairāk nekā divsimt sējumu.
Lai cik dīvaini tas arī nešķistu, tieši Lemberga lieta šobrīd ir tā, kas kā lakmusa papīrītis parādīs, kāds ir tiesiskums Latvijā, cik objektīvi un neatkarīgi strādā Latvijas tiesa un pēc kādiem likumiem darbojas prokurori un tiesneši, kā arī to, vai Lemberga apgalvojums, ka tiesas prāva visus šos gadus ir bijusi politiski motivēta, atbilst patiesībai. Varētu teikt, ka šīs tiesvedības iznākums būs vēsturisks, jo tas parādīs, kuru ceļu iet Latvijas tieslietu sistēma – tiesiskuma vai savtīgu interešu.
Foto:F64