Lembergam tiesas uzliktais drošības līdzeklis ierobežo vairāk nekā 7 tūkstošu ventspilnieku tiesības

Nu jau slavenā Lemberga lieta tiesību ekspertu un mediju aprindās joprojām tiek viļāta kā karsts kartupelis – izskan runas ne tikai par nesamērīga drošības līdzekļa piemērošanu, par lietas tiesneses Irīnas Jansones iespējamo saistību ar partiju aprindām un pēkšņo paaugstinājumu, par pretrunām saīsinātajā tiesas spriedumā, apšaubāmām “cietušo” liecībām, iespējamo politisko spiedienu un Lemberga apcietinājuma saistību ar gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, bet arī bažas, ka šeit novērotas pretrunas starp atsevišķām tiesību normām jeb kolīzija.

Proti, no vienas puses Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē Lembergam bez plašāka paskaidrojuma piemērojusi bargāko no drošības līdzekļiem – apcietinājumu, kā arī atcēlusi Lembergam liegumu ieņemt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, bet no otras puses – jaunais drošības līdzeklis liedz Lembergam pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus, jo viņš atrodas apcietinājumā.

Kā zināms, 22. februārī Rīgas apgabaltiesa Lemberga lietā paziņoja pirmās instances saīsināto spriedumu, tostarp attaisnojot Ventspils mēru visās apsūdzībās, kas saistītas ar valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu vai dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu. Vienlaikus Lembergam piespriests jauns drošības līdzeklis – apcietinājums. Kaut arī Lembergam no jauna atjaunotas tiesības ieņemt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amatu, piemērotais drošības līdzeklis to šobrīd liedz, tādējādi ierobežojot arī vairāk nekā 7 tūkstošu Latvijas Republikas pilsoņu, kuri 2017. gada Ventspils pilsētas domes vēlēšanās balsoja par deputātu kandidātu sarakstu “Latvijai un Ventspilij”, tiesības.

Tātad, šobrīd ir izveidojusies juridiski pretrunīga situācija – Lembergam par pienākumu uzlikts atrasties priekšsēdētāja amatā, bet viņam to liedz noteiktais drošības līdzeklis.

Tā sanāk, ka vienlaikus piemērojot Lembergam bargāko no drošības līdzekļiem – apcietinājumu, tikušas ierobežotas arī Ventspils vēlētāju tiesības, kas rada jautājumus par drošības līdzekļa samērīgumu. Turklāt, jāatceras, ka šis ir tikai pirmās instances saīsinātais spriedums, kas plašāk nav pamatots un kuru tiesa mierīgi varēja aizstāt ar situācijai daudz atbilstošāku drošības līdzekli, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai aizliegumu tuvoties noteiktām personām. Tādējādi nebūtu radušās pretrunas starp tiesību normām un arī vēlētāju tiesības netiktu ierobežotas, kā tas ir šobrīd.

Tas, protams, aktualizē jautājumu par to, vai šāda tiesību normu kolīzija neliecina par Lemberga lietas, iespējams, politisko raksturu? Lielākā daļa jau pievērsusi uzmanību amatpersonu izteikumiem par šo lietu un nevar nepamanīt iespējamo politisko spiedienu no Valsts prezidenta, premjera un tieslietu ministra puses, kā rezultātā radušās bažas, ka tiesa piemērojusi šādu drošības līdzekļi nevis tāpēc, ka cits drošības līdzeklis nebūtu atbilstošāks, bet tāpēc, ka izjutusi spiedienu rīkoties tā, kā par pareizu uzskata valdošā koalīcija.

Negribētos gan ticēt, ka tiesiskums šajā valstī ir zudis un lietas iznākumu nosaka patika vai nepatika pret konkrēto politiķi, bet kamēr Augstākās tiesas Senāts, Tieslietu padome un Tieslietu ministrija neiedziļināsies šajās pretrunās un tiesību ekspertu vidū diskutabli vērtētajā pirmās instances tiesas spriedumā, tikmēr maz ticams, ka Latvija tiks uzskatīta kā tiesiska valsts, kurā tiesu varu īsteno atbilstoši tiesiskuma principiem, nevis politiskai konjunktūrai.