Ļoti bieži dzirdam, ka žurnālistu sūtība ir kalpot sabiedrībai un sniegt tai patiesu un objektīvu informāciju, jo mediji ikdienā ir tie, kas ietekmē sabiedrisko domu un bieži nosaka publisko dienaskārtību. Taču par nožēlu arvien biežāk nākas saskarties ar pasūtījuma rakstiem medijos, it īpaši attiecībā uz politiku. Žurnālistu vienpusējo attieksmi pret notikumiem gadiem ilgi varam vērot arī attiecībā uz statusu “smagos noziegumos apsūdzētais”. Kamēr vieniem šāda birka tiek piekarināta teju vai uz visu mūžu, attiecībā uz citiem šāda nihilistiska attieksme pret tiesiskumu netiek novērota. Vai šāda žurnālistu rīcība ir ētiska, ņemot vērā, ka vienus politiķus ar šādu birku apvelta ikkatrā publikācijā, bet citus, kas atrodas tādā pat tiesiskā situācijā, ne reizi? Vai arī tas liecina par žurnālistu izglītības trūkumu un pat mediju pērkamību?
Ventspils mērs Aivars Lembergs ir teju vienīgais politiķis Latvijā, kuram mediji ik uz soļa piekarina birku “smagos noziegumos apsūdzētais”, lai gan skaidri zināms, ka liela daļa žurnālistu ir ne tikai nekompetenti tieslietās, kā arī presei, ja runājam par tās objektivitāti, nevajadzētu ne pašiem uz savu galvu, bez ekspertu iesaistes, vērtēt juridiski sarežģītu lietu, ne arī norādīt uz personām kā uz noziedzniekiem, pirms spriedums vēl nav stājies spēkā galīgajā tiesu instancē. Neraugoties uz to, ka pasaulē joprojām pastāv nevainīguma prezumpcija, Latvijas mediji par atsevišķiem politiķiem bez šiem epitetiem, šķiet, neprot sagatavot tikpat kā nevienu publikāciju.
Tajā pašā laikā attiecībā uz citiem politiķiem žurnālisti nesteidz demonstrēt savu juridisko nekompetenci un analizēt piemērotās apsūdzības, tai skaitā, piemēram, partijas KPV LV līdzpriekšsēdētājam Artusam Kaimiņam, kuram piemērots aizdomās turētā statuss saistībā ar nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu, birka “smagos noziegumos aizdomās turētais” netiek piekabināta ne reizi.
Arī krāpšanā apsūdzētais KPV LV Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Atis Zakatistovs nav izpelnījies medijos birku “smagos noziegumos apsūdzētais”, lai gan politiķim uzsākta kriminālvajāšana par Krimināllikuma 177. panta trešajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, par ko soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem.
Un, protams, arī Tieslietu ministrijas parlamentārais sekretārs Juris Jurašs (JKP), kurš tiek vainots apzinātā valsts noslēpuma izpaušanā un ir smagā noziegumā apsūdzētais, nav izpelnījies žurnālistu un mediju vidē šādu skaļu apzīmējumu.
Kā tad sanāk? Vai šādi apzīmējumi pienākas tikai tiem, uz kuriem norāda Saeimas valdošā koalīcija un bij. Sorosa fonda stipendiāti? Vai maz šādai žurnālistu attieksmei ir loģisks pamatojums – tāds, kas nesagrautu šo žurnālistu kā objektīva satura atspoguļotāju tēlu?
It īpaši aktīvi uz šādas birkas karināšanu ir sabiedriskie mediji un informācijas aģentūra “Leta”, arī “Delfi” un citi vadošie portāli pārpublicē ziņu aģentūru sagatavoto daudz neiedziļinoties saturā. Taču arī tā skaitāmie neatkarīgie mediji mēdz pārsteigt. Lai arī Neatkarīgā Rīta Avīze līdz šim demonstrējusi salīdzinoši atzīstamu objektivitāti, 13. janvārī arī tā ir nenoturējušies publicēt ziņu, kurā Ventspils mērs apzīmēts ar “smagos noziegumos apsūdzētā” goda nosaukumu. Vai tiešām nekompetence un bara instinkts ir tik lipīgi?
Vai tiešām teju visi mediji Latvijā ir teju vienoti savā neobjektivitātē tikai tāpēc, lai padarītu vienu politiķi, kura vaina nekur nav pierādīta, kuram nav bijis spriedums pat pirmajā instancē, bet visas iepriekšējās apsūdzības pret to ir tikušas noraidītas, par vienīgo grēkāzi visas Latvijas un pasaules priekšā? Jo tā vien šķiet, ka mēs esam vienīgā valsts pasaulē, kur tik daudzi plašsaziņas līdzekļi un tik intensīvi tiražē šo un citus juridiskus apzīmējumus pat nesagaidot tiesas spriedumu. Un tik intensīvs apzīmējuma lietojums neapšaubāmi norāda uz propagandas mērķiem. Interesanti, vai šie mediji ir arī kā īpaši motivēti, lai tie piedalītos politiskajā kampaņā pret Lembergu, vai arī tie savu muļķību un nekompetenci visiem demonstrē pēc savas iniciatīvas?
Foto: F64