Lembergs cīnās par to, lai visi iedzīvotāji varētu piedalīties pašvaldību vēlēšanās

Kopš politiķa Aivara Lemberga atrašanās apcietinājumā, pēc viņa lūguma Satversmes tiesā ir ierosināta lieta “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Satversmes 101. pantam” jeb par apcietināto tiesībām vēlēt pašvaldību vēlēšanās.

Kā zināms, šā gada 5. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas, bet tajās Lembergam neatļāva balsot. Tas gan netraucēja viņa ievēlēšanai Ventspils domē – Lembergs vēlēšanās saņēma visvairāk balsu.

Lembergs jau iepriekš norādījis, ka “pirmšķietami ir pārkāpta Satversme, man neļaujot piedalīties pašvaldību vēlēšanās, neļaujot balsot. Ja es būtu atradies cietumā Anglijā, Vācijā, Maltā, Kiprā, es varētu piedalīties vēlēšanās un balsot pa pastu. Taču, tā kā es atrodos Rīgā, es balsot nevaru. Tāda mums ir demokrātija. Tādējādi ir aizskartas manas cilvēktiesības.”

“Neatkarīgā” vēsta, ka arī Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas vadītā tiesas kolēģija atzinusi par pamatotu un juridiski korekti argumentētu Aivara Lemberga pieteikumu ierosināt lietu par “Pašvaldības domes vēlēšanu likuma” normu neatbilstību Satversmei, kas liedz vairumam apcietināto personu piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Kā zināms, Centrālā vēlēšanu komisija bija secinājusi, ka Pašvaldības vēlēšanu likums nedod iespēju Lembergam piedalīties vēlēšanās, jo balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tajā vēlēšanu apgabalā, kurā reģistrēts.

“Neatkarīgā” skaidro, ka, protams, Lembergs ir reģistrēts Ventspils pilsētas vēlēšanu reģistrā, savukārt uz Rīgas Centrālcietumu atbilstoši likumam attiecas tikai Rīgas pilsētas vēlēšanu reģistrs. Līdz ar to, ņemot vērā, ka Rīgā vēlēšanas nenotika, tie, kas atradās Rīgas Centrālcietumā, pašvaldību vēlēšanās piedalīties nevarēja.

Izpētot esošo situāciju, Lembergs secinājis, ka no Latvijā apcietinātājiem tikai mazai daļai ir tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

Pieteikumā Satversmes tiesai, kuru Lemberga vārdā parakstījusi un iesniegusi zvērināta advokāte Dr. iur. Inese Nikuļceva, teikts: “Atbilstoši Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 4. panta pirmajai daļai apcietinājumu izpilda izmeklēšanas cietumā. Pašlaik Latvijā ir astoņi cietumi, kas atrodas Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Olainē (Cietumu slimnīca) un Valmierā. Pēc Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2019. gada datiem, izmeklēšanas cietumi ir Rīgas Centrālcietums un Liepājas cietums, bet Daugavgrīvas cietumā (Daugavpilī), Iļģuciema cietumā (Rīgā), Jelgavas cietumā, Olaines cietumā un Valmieras cietumā ir izmeklēšanas nodaļas. Tātad, piemērojot Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta astoto daļu, personas, kurām kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, var balsot tikai sešu pašvaldību (Rīgas pilsētas, Liepājas pilsētas, Daugavpils pilsētas, Jelgavas pilsētas, Olaines novada un Valmieras pilsētas) domes vēlēšanās, jo citās Latvijas teritoriālajās vienībās izmeklēšanas cietumi neatrodas.”

Pieteikumā norādīts, ka šāda situācija ir klajā pretrunā gan ar starptautiskajām cilvēktiesību normām, gan ar Latvijas Satversmi: “Starptautiskā pakta par pilsoņu un politiskajām tiesībām (Pakts) 25. pants paredz: “Katram pilsonim, neraugoties ne uz kādām 2. pantā minētajām atšķirībām un bez nepamatotiem ierobežojumiem, jābūt tiesībām un iespējai: a) piedalīties valsts lietu kārtošanā gan tieši, gan ar brīvi izraudzītu pārstāvju starpniecību; b) balsot un tikt ievēlētam īstās periodiskās vēlēšanās, kas notiek uz vispārēju un vienlīdzīgu vēlēšanu tiesību pamata, aizklāti balsojot un nodrošinot vēlētāju brīvas gribas izpausmi [..].”

Arī Satversmes tiesa ir norādījusi, ka Satversmes 101. panta pirmā daļa, kas noteic, ka “ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu”, sasaucas ar Pakta 25. panta “a” apakšpunktu. Tātad Latvijas pilsoņi, kuriem kā drošības līdzeklis ir piemērots apcietinājums, ir “pilntiesīgi Latvijas pilsoņi” Satversmes 101. panta izpratnē un viņiem ir tiesības vēlēt pašvaldības domi”.

Satversmes tiesai iesniegtajā dokumentā uzsvērts, ka arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir analizējusi ieslodzījuma vietā esošo personu tiesības piedalīties vēlēšanās.

Analizējot apstrīdēto Pašvaldības domes vēlēšanu likuma normu mērķi, Lembergs un Nikuļceva secinājuši, ka “Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās daļas mērķis visdrīzāk ir atvieglot pašvaldību vēlēšanu komisiju darbu, atbrīvojot tās no pienākuma organizēt balsošanu tiem vēlētājiem, kuri atrodas ārpus atbilstošā vēlēšanu apgabala teritorijas. Tomēr mērķis atvieglot izpildvaras darbu pats par sevi neatbilst nevienam no Satversmes 116. pantā minētajiem leģitīmajiem mērķiem, proti, tā nekalpo, “lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību””.

Izvērtējot saņemto pieteikumu, Satversmes tiesas kolēģijas priekšsēdētāja Sanita Osipova, tiesneši Gunārs Kusiņš un Daiga Rezevska šā gada 4. jūnijā konstatējuši, ka “prasījums ir piekritīgs Satversmes tiesai”, “pieteikums atbilst Satversmes tiesas 19.2 panta pirmās daļas un sestās daļas 1. punkta prasībām”, “pieteikumā ir izklāstīti lietas faktiskie apstākļi un sniegts juridiskais pamatojums par apstrīdēto normu neatbilstību Satversmes 101. pantam”.

Tiesas kolēģija nolēmusi ierosināt Satversmes tiesā lietu “Par Pašvaldības domes vēlēšanu likuma 32. panta ceturtās un astotās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 101. pantam” pēc Aivara Lemberga pieteikuma.

“Mans upuris ir ieguvums Latvijas valstij tās demokratizācijā. Pieļauju, ka pēc aptuveni gada, ievērojot zināmus nosacījumus, apcietinātie un notiesātie cietumā varēs izmantot datorus. Nākamās pašvaldību vēlēšanās ieslodzītais varēs balsot. Pienāks laiks, kad bez pamatojuma lēmumu par apcietinājumus vairs nedrīkstēs pieņemt,” iepriekš izteicies Lembergs.

Komentāri