Lembergs: Jebkurš likums, kas pieņemts speciāli pret vienu cilvēku, nav loģisks un neveicina tiesiskumu

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes aicinājums neizsludināt grozījumus Kriminālprocesa likumā ir loģisks un saprotams, jo šie grozījumi ir pretrunā demokrātijai un tiesiskumam, žurnālistiem pauda Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Kā zināms, nesen spēkā stājās apjomīgie grozījumi Kriminālprocesa likumā, kuru mērķis, kā norādījusi Tieslietu ministrija, ir sekmēt kriminālprocesu ātrāku un efektīvāku izmeklēšanu un iztiesāšanu. Viena no galvenajām izmaiņām ir saistīta ar apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Izmaiņas likumā paredz tiesas tiesības pēc procesā iesaistīto personu viedokļu uzklausīšanas noteikt tiesas debašu, replikas un apsūdzētā pēdējā vārda ilgumu. Tas nozīmē, ka tiesai būs tiesības pārtraukt lietas dalībnieku debašu runu vai repliku, vai attiecīgi apsūdzētā pēdējo vārdu, ja tiesa konstatēs, ka lietas dalībnieks atkārtoti min tos pašus argumentus to pašu faktu pamatošanai, novilcina lietas iztiesāšanu vai izrāda necieņu tiesai vai lietas dalībniekiem, kā arī ja replikā nerunā par debašu runu vai apsūdzētais runā par apstākļiem, kam nav sakara ar lietu.

Līdz ar to arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome bija lūgusi Valsts prezidentu Egilu Levitu izmantot konstitucionālās pilnvaras un pieprasīt Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei likuma “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” otrreizēju caurlūkošanu Saeimā.

Vēstulē Valsts prezidentam atgādināts, ka advokāti, kuri ikdienā praktizē krimināltiesību jomā, jau pirms likumprojekta grozījumu izskatīšanas trešajā lasījumā vērsās ar vēstuli Saeimas Prezidijam, Juridiskajai komisijai, frakcijām un Tieslietu padomei. Advokāti lūdza nepieļaut šo grozījumu pieņemšanu, jo “tie būtiski apdraud demokrātiskas valsts kriminālprocesa kā sistēmas integritāti un var radīt būtiskus cilvēktiesību ierobežojumus, kas nav savienojami ar tiesībām uz taisnīgu tiesu”.

Lembergs, komentējot likuma grozījumus, pauda pārliecību, ka grozījumi likumā veikti viņa dēļ – lai neļautu politiķa advokātiem teikt aizstāvības runu.

“Šobrīd, ja prokurors varēja runāt debatēs tik, cik vien viņš grib, tad šobrīd jau ir pieņemts lēmums, ka mani aizstāvji var runāt ierobežotu laiku. Tāda ir tā demokrātija – apsūdzība var runāt tik, cik grib, bet aizstāvība tik, cik tai dod,” komentēja Lembergs.

Vienlaikus Lembergs uzsvēra, ka aizstāvības runa – tā ir pirmā un vienīgā iespēja runāt par lietu. “Ja jums neļauj runāt, tad kā jūs varat sevi aizstāvēt? Tad mērķis ir kāds? Nepieļaut, ka Lemberga advokāti Lembergu aizstāv. Šis likums ir vērsts tikai un vienīgi pret Lembergu,” uzsvēra politiķis.

“Tā kā Latvijas Zvērinātu advokātu padomes iniciatīva ir loģiska un saprotama, jo jebkurš likums, kas pieņemts speciāli pret vienu cilvēku, nekad nav loģisks un neiederas kopējā tiesiskuma telpā,” sacīja Lembergs.

“Bet mums ir antidemokrātiski noskaņots prezidents, kurš runā par demokrātiju un tiesiskumu, lietojot šo jēdzienu pēdiņās, tāpat kā valdība, tāpat kā tieslietu ministrs. Tādēļ šie notikumi atbild tiesiskuma un demokrātijas likšanai pēdiņās, kad viņi lieto šos jēdzienus,” rezumēja politiķis.