Lembergs: Kriminālprocess pret mani var ilgt vēl vismaz desmit gadus

Visus šos divdesmit gadus kriminālprocess pret mani ir bijis politiski motivēts, politiski angažēts, uz politiskiem mērķiem balstīts, intervijā laikrakstam “Neatkarīgā” sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Jau pirms divdesmit gadiem notika aktīva politiska cīņa starp Džordža Sorosa politisko grupējumu, kura redzamākie pārstāvji no vecā kaluma ir Sarmīte Ēlerte, Vita Tērauda; vēlāk piebiedrojās Lolita Čigāne, Andrejs Judins un citi. Viņi, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, kas tolaik bija viņu kontrolē, – pirmkārt, jau laikrakstu Diena un citus šajā koncernā ietilpstošos medijus -, ļoti aktīvi vērsās pret mani, turklāt ne jau tikai preses slejās vien. Jāatgādina, ka Dienas koncernu tolaik vadīja tagadējais Saeimas deputāts Arvils Ašeradens, bet Dienas galvenā redaktore bija tagad politiskajā ēnā paslēpusies Sarmīte Ēlerte. Tajā laikā Ēlerte un sorosistu bloks sadarbojās ar toreizējiem redzamākajiem politiķiem Andri Šķēli un Aināru Šleseru. Saprotot, ka ar mani atklātā politiskā cīņā izrēķināties nevarēs, viņi meklēja iespēju piesaistīt Ģenerālprokuratūru. Viņu plānu īstenošanu sekmēja tas, ka starp t.s. Rīgas un Ventspils biznesmeņiem notika strīds. Respektīvi, strīds bija starp Aināru Gulbi un SWH Rīga uzņēmumiem, no vienas puses, un a/s Ventspils nafta, Ventamonjaks un Kālija parks vadību, no otras puses. Strīdā bija panākts mierizlīgums un tika nokārtoti Aināra Gulbja daudzmiljonu parādi. Tie tika izpirkti, un tika glābta Gulbja Rīgas Apvienotā Baltijas banka. Atceraties: 1997. gadā šai bankai atļāva privatizēt Krājbanku un par to izcēlās milzīgs skandāls, jo sabiedrības pārstāvji uzdeva loģisku jautājumu – kāpēc šādai nelielai bankai, kas publiski tika saukta par SWH Rīga un Gulbja kabatas banku, ļauj privatizēt tobrīd lielāko valstij piederošo komercbanku ar lieliem valsts ieguldījumiem tajā? Lai arī ar minēto mierizlīgumu t.s. Rīgas un Ventspils biznesmeņu strīdam juridiski un finansiāli tika pārvilkta svītra, Gulbī naids un atriebības kāre joprojām kūsāja. Gulbis un iepriekš manis pieminētie politiskie spēki uzsāka pret mani uzbrukumu. Ar šo uzbrukumu sākās kriminālprocess, kurš jau ilgst divdesmit gadu,” skaidroja Lembergs.

“Kā tas sākās, tā arī visus šos divdesmit gadus kriminālprocess ir bijis politiski motivēts, politiski angažēts, ar politiskiem mērķiem. To visspilgtāk raksturo man spēkā esošs drošības līdzeklis – prokuratūras un tiesas noteiktais ierobežojums pildīt Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētāja amata pienākumus. Brīvostas valdes priekšsēdētājam ir tikai viens pienākums, kurš ir ierakstīts brīvostas nolikumā, – nepieciešamības gadījumā sasaukt brīvostas valdes ārkārtas sēdi. Jautājums: kādēļ šādam ierobežojumam jādarbojas 12 gadu? Kā tas ietekmē kriminālprocesa gaitu? Protams, ka neietekmē. Tas pats attiecas uz liegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājam ir ļoti maz pienākumu. Viņš ir politiska figūra. Eiropas tiesa par [Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru] Rimšēviču pateica – ja viņam ir gadu ilgs ierobežojums pildīt amata pienākumus, tad tas jau ir pārāk ilgi, tāpēc šis ierobežojums jāatceļ. Manā gadījuma pat 12 gadu nav par ilgu,” izteicās Lembergs.

Pēc viņa sacītā, viņa kriminālprocess ilgst divdesmit gadu un var ilgt vēl aptuveni 10-15 gadu, neraugoties uz to, kāds būs rezultāts pirmajā un otrajā instancē. “Tas nozīmē, ka kriminālprocess kopumā ilgs 30-35 gadus. Valstij jau būs kaut kā jātaisnojas, kāpēc tik garš process; kādi genocīda noziegumi – Osvencimā, Rāvensbrukā, Dienvidslāvijā vai kādā PSRS Gulagā – tajā tiek izmeklēti. Tādēļ prokuroriem rītā vakarā jādzied, ka Lembergs un viņa advokāti procesu novilcina,” norādīja politiķis.

Viņš norādīja, ka debašu laikā prokurori aizstāvjiem pat neļauj teikt aizstāvības runu. “Piemēram, fakts: Jāņa Blažēviča brālis Ernests Blažēvičs tiesā liecināja, ka viņš nepazīst Aivaru Lembergu. No šīs liecības prokurors debašu runā secināja, ka Lembergs izspiedis kukuli no Valentīna Kokaļa. Mans aizstāvis debašu runā saka: “Ernests Blažēvičs teica, ka Aivaru Lembergu nepazina, un prokuroru secinājums ir absolūti absurds.” Ernests Blažēvičs taču neteica, ka Lembergs izspieda kukuli. Viņš teica, ka Lembergu nav pazinis. Mans advokāts norāda uz šo atšķirību. Bet par to advokātam neļauj runāt,” skaidroja Ventspils mērs.

“Tā esot laika novilcināšana. Tātad prokurors drīkst melot, bet, ja advokāts saka, ka prokurors izdara melīgus secinājumus, tad tā esot laika novilcināšana. Tādu situāciju, kur liecinieks ir liecinājis, ka kaķis ir balts, bet prokurors izdarījis secinājumu – liecinieks liecinājis, ka kaķis ir melns, ir tūkstošiem. Cits piemērs. Liecinieks saka, ka kādas ārvalstu kompānijas direktors bija juridiska persona, piemēram, Eurocom. Savukārt prokurors no šīs liecības izdara secinājumu, ka direktors bija fiziska persona Rūdolfs Meroni. Prokurors citē pierādījumus, dokumentus, kuros rakstīts, ka direktors kompānijai ir juridiska persona, ne fiziska. Prokurors vienalga izdara secinājumu, ka tas ir Rūdolfs Meroni. Kā jums šķiet – uz šādām lietām vajag vai nevajag norādīt debašu runā? Protams, ka tas ir būtiski. Kāpēc būtiski? Tāpēc, ka tālāk Meroni, kurš patiesībā nav direktors, tiek pratināts kā direktors, kurš ir iesniedzis visādus dokumentus, kādus var iesniegt tikai īstais direktors. Ja prokurors neatzītu, ka viņš ir direktors, tad prokurors nevarētu viņu pratināt kā direktoru; viņš nevarētu nevienu dokumentu parakstīt kā direktors, jo viņš jau arī nav direktors. Tātad no prokuroriem nāk totāli absolūti meli, un mana aizstāvība par šiem meliem debatēs nedrīkst runāt!” komentēja Lembergs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka viņai lietai nav struktūras. “Tā ir haotiska. Arī prokuroru apsūdzības runā ir pilnīgs haoss. Lai pie milzīgā liecinieku skaita un pierādījumu gūzmas, un prokuroru 13 mēnešu ilgās debašu runas tiktu skaidrībā, viss ir jāizanalizē, jāapkopo, jāsistematizē. Lai to visu sagremotu, vajadzīgs liels resurss. Prokurori savu debašu runu pabeidza 7. martā, bet jau 1. aprīlī aizstāvjiem uzlika par pienākumu sākt savu debašu runu. Turklāt, pabeiguši lasīt savu rakstiski uzrakstīto debašu runu, prokurori atteicās to iesniegt tiesai, protams, ar vienu mērķi – lai maksimāli apgrūtinātu aizstāvību. Mēs bijām spiesti sākt debates, faktiski neiepazīstoties ar būtisku daļu no prokuroru debašu runas,” sašutis bija Lembergs.

Runājot par tiesu un tiesnešiem, Lembergs norādīja, ka ir saskāries arī Latvijā ar absolūti objektīvu un principiālu tiesāšanu, kur tiesas process notiek precīzi atbilstīgi Kriminālprocesa likumam un likumam Par tiesu varu. “Ja šādā tiesā prokurors mēģina demonstrēt, ka viņš ir virs likuma, viņš tiek skaisti nolikts pie vietas. Tas nav raksturīgi Rīgas tiesām. Taču arī Rīgā ir bijuši tiesneši, kuri darbojas atbilstoši likumam. Problēmas ir ar tiem tiesnešiem, kuri savā profesionālajā darbā ieliek savu politisko pārliecību un politiskās simpātijas,” norādīja Lembergs, atzīstot, ka nākamos divdesmit gadus vienīgā cerībā ir uz godprātīgiem tiesnešiem.

Foto: F64