Nodokļu reforma, veselības reforma, izglītības reforma, novadu reforma – visām šīm reformām ir kaut kas kopīgs, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs, norādot, ka nevienā no tām nav padziļināti analizēta – nevienai no tām pat nav uzrakstīts dokuments, kas to pamatotu, analizētu un prognozētu tās rezultātu.
“Mums solīja, ka nodokļu reforma samazinās ēnu ekonomiku. Notika reforma. Pagāja gads. Kāds ir rezultāts? Ēnu ekonomika ir palielinājusies, pie tam ļoti strauji. Latvija šobrīd stabili ieņem 1. vietu starp Baltijas valstīm ēnu ekonomikā,” žurnālistiem norādīja Lembergs.
Politiķis norāda, ka par nodokļu reformu bija 100 slaidi, bet pats dokuments “Nodokļu reforma” tā arī netika uzrakstīts. “Nodokļu reformu neuzrakstīja, neizanalizēja, un, lūk, jums ir rezultāts. Desmitiem tūkstoši parādā [valstij], vēl vairāk tūkstošiem ir parādā valsts. Sports, kultūra mirst nost, jo naudas nav. Valsts budžetā caurumu nevar aizpildīt, solījumus izpildīt nevar. Tā ir tā nodokļu reformas augstākā pilotāža, kas arī bija gaidāms, jo tā neviens neveic reformas. Pirmais – vajag uzrakstīt dokumentu. Kamēr tas nav uzrakstīts, tikmēr tas nav nopietni,” uzsver Lembergs.
Līdzīgs stāsts esot arī ar veselības reformu. “Ja jūs jautāsiet, vai reforma ir notikusi? Droši vien visi teiks, ka “jā”, bet jūs pamēģiniet atrast tādu dokumentu “Veselības reforma Latvijā 2017.–2020. gads.” Jūs tādu dokumentu neatradīsiet, jo tāda dokumenta nav. Reformu veic, bet dokumentu neuzraksta,” norādīja Lembergs.
Tāpat valdība līdzīgi rīkojusies attiecībā uz izglītības reformu. Viņš 2017. gada decembrī esot lūdzis iespēju iepazīties ar šo dokumentu, jo tāda neesot. “Vai tāds dokuments ir šobrīd, kad no 2017. gada decembra ir pagājis gandrīz pusotrs gads? Nav tāda dokumenta. Reforma ir, bet dokumenta nav,” turpināja politiķis.
Savukārt runājot par jaunāko – novadu reformu, Lembergs uzsver, ka arī tai neesot pieejams nekāds dokuments ar visaptverošu analīzi. “Vistrakākais jau ir tas, ka tiek pasniegts, ka šī reforma skars 119 pašvaldības. Apmēram tā, it kā tas skartu 119 mērus, ieskaitot mani. Ja tāda tā pieeja, tad diez vai tā ir ļoti gudra un izsvērta,” piebilda Lembergs, atgādinot, ka runa ir par visiem Latvijas iedzīvotājiem, kurus šī reforma skars.
“Latvijas valsts ir unikāla ar valsts vadītāju neizglītotību. Neskatoties uz to, ka valdības nāk un iet, neizglītotība konsekventi paliek,” uzskata Lembergs.