Sociālekonomiskā un kultūras telpa starp Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem ir ļoti atšķirīga, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Kā zināms, plānots, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai, un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību pie latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemes, Latgales, Kurzemes, Zemgales un Sēlijas – regulēs atsevišķs likums, kas Ministru kabinetam (MK) jāizstrādā līdz šī gada beigām. Šāda norma pēc Valsts prezidenta Egila Levita iniciatīvas ietverta likumprojektā “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”.
Komentējot Levita ieceri, viņš uzsvēra, ka šāds kultūrvēsturisko teritoriju dalījums bija spēkā Latvijas Padomju Sociālistiskā Republikā, kur teritoriālās vienības pārvaldīja vietējās padomes. Tajā laikā bija 7 republikas pakļautības pilsētu padomes, 49 rajonu pakļautības pilsētu padomes, 26 lauku rajonu padomes, 6 Rīgas pilsētas rajonu padomes, 34 ciematu padomes un 542 ciemu padomes.
“Tādēļ Levita kunga priekšlikums lielā mērā sasaucas ar Latvijas PSR teritoriālo iedalījumu. Tie bija 647 dažādi vēlēti veidojumi. Ja mēs runājam par šiem – Kurzeme, Vidzeme, Zemgale, Sēlija un Latgale, tad atcerēsimies, kā tie ir darbojušies un veidojušies. Kurzeme bija saistīta ar Polijas vasaļu valsti, un tam aizsākumi meklējami gadsimtiem atpakaļ. Pēc tam tā bija Kurzemes guberņa, bet es nedomāju, ka tas ir dižs vēsturiskais mantojums, kas raksturo Latvijas kultūrvēsturisko laiku,” pauda Lembergs, piebilstot, ka līdzīgs stāsts ir arī citiem novadiem.
“Kuru kultūrvēsturisko telpu te grib saglabāt? Tas man īsti saprotams nav. Es esmu no Jēkabpils, un sēļi kā cilts vēsturē ir bijusi. Ja vēlas saglabāt cilšu apdzīvotību, tad tā var būt, bet varbūt prezidents ir tieši domājis padomju modeli? Tā būtu spēcīga koncentrācija,” sacīja politiķis.
“Ir Kurzeme, kur ir Saldus un Talsi. Tad uzprasiet Saldus iedzīvotājam, kad viņš pēdējo reizi ir bijis Talsos? Un talseniekam, kad viņš pēdējo reizi ir bijis Saldū? Vai Aucē. Uzprasiet Aucē dzīvojošajiem, kad viņi ir bijuši Valdemārpilī vai Dundagā, un Dundagā dzīvojošajiem, kad viņi ir bijuši Aucē. Bet vispār labāk pamēģiniet aizbraukt no Dundagas uz Auci. Man ir aizdomas, ka jūs daudz ātrāk nokļūsiet Londonā un Barselonā, nekā no Dundagas uz Auci. Tā sociālekonomiskā un kultūrvēsturiskā telpa ir ļoti atšķirīga, un, protams, ka ventiņi ar savu valodu un tradīcijām – tā arī var sākt dalīt, tad ir vēl mazāk apdzīvotas vietas ar kultūrvēsturisko piesitienu,” komentēja Lembergs.
Foto: F64