Pirms teju diviem gadiem tika īstenota nodokļu reforma, kas iedzīvotājiem nesa virkni pārmaiņu. Lai arī bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) nodokļu reformu izcēla kā lielāko valdības sasniegumu, jau sākotnēji bija redzams, ka reformas rezultāti nav tikai pozitīvi.
Izslavētā nodokļu reformas sekas šodien izjūt gan sabiedrība, gan uzņēmēji – proti, tieši nodokļu reformas dēļ gada ienākumu deklarācijā vairākiem tūkstošiem strādājošo fiksēts pienākums piemaksāt nodokļus, samazinājušies privāto uzņēmēju ziedojumi sportam, kultūrai un labdarībai, pieaugot apgādājamo skaitam, mazinājies cilvēku ieguvums no nodokļu reformas. Arī ārvalstu investori kritizējuši nodokļu reformu. Pieaudzis arī ēnu ekonomikas īpatsvars, lai arī bija gaidas, ka nodokļu reformas sakarā ēnu ekonomikas īpatsvars mazināsies.
Ventspils mērs Aivars Lembergs, kurš vēl pirms nodokļu reformas ieviešanas mudinājis tai pievērst īpašu uzmanību, norādījis, ka nodokļu reformas sekas ir nekompetences cēlonis.
“Mums solīja, ka nodokļu reforma samazinās ēnu ekonomiku. Notika reforma. Pagāja gads. Kāds ir rezultāts? Ēnu ekonomika ir palielinājusies, pie tam ļoti strauji. Latvija šobrīd stabili ieņem 1. vietu starp Baltijas valstīm ēnu ekonomikā,” norādīja Lembergs.
“Mums teica, ka ēnu ekonomika pazudīs, ja izmainīs darbaspēka nodokļus. Ko teicu es? Ka tas ir blefs. Kad es par to teicu saviem kolēģiem valdībā, tad viņi atbildēja, ka es neko nesaprotu un neko neietekmēju. Labi, neņemiet vērā. Bet kāds ir rezultāts?” retoriski vaicāja politiķis.
Runājot par to, kāpēc nodokļu reforma nav attaisnojusi cerības, politiķis uzsver, ka līdz pat šodienai nav pieejams nodokļu reformas plāns ar gaidāmajiem rezultātiem.
“Kāpēc tāds rezultāts? Tāpēc, ka līdz pat šai dienai nav uzrakstīs dokuments, par kuru es runāju jau kopš pirmās dienas – no 2016. gada – “Nodokļu reforma Latvijas Republikā.” [..] Mēs protam aizrautīgi runāt, bet paiet gads un mēs redzam – tas viss ir blefs,” norādīja politiķis.
Foto: F64