Latvijai vajadzētu ņemt piemēru no Eiropas Savienības (ES) un reformēt savu tieslietu sistēmu, jo pašlaik tā savās tradīcijās atgādina Padomju laikus, iknedēļas preses konferencē sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Lembergs iepazīstināja klātesošos žurnālistus ar Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokātes skatījumu par Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča lietu. “Ja mēs runājam par tiesiskumu, te vienā teikumā ir parādīts absolūts beztiesiskums, kāds valda Latvijas tiesiskajā vidē,” iepazīstinot ar viedokli, sacīja Lembergs.
Citējot izdevumā “Jurista vārds” ES Tiesas ģenerāladvokātes sacīto, viņš norādīja: ““Rīgas rajona tiesas tiesneša lēmumā nav veikts nekāds pierādījumu vērtējums, nedz arī apstiprināts faktu patiesums. Šajā lēmumā ir atsauce vienīgi uz ziņām par faktiem, kas izriet no krimināllietā esošajiem procesuālajiem dokumentiem.” Tātad nevis lēmumā ir pierādījuma vērtējums, vai tie fakti ir ticami, vai nav, bet atsauce tāda – lietā ir materiāli un viss. “Tāpēc nav izslēgts, ka iekļauti tikai procesuālie dokumenti, kurus sagatavojušas izmeklēšanas iestādes un kur ir faktu apskats, bet nav nekādu pierādījumu, kas varētu apliecināt minēto faktu patiesumu,”” norādīja Lembergs.
“Tātad, izmeklētājs sniedz izmeklēšanas tiesnesim ierosinājumu noteikt drošības līdzekli. Latvijā izmeklēšanas tiesnesis standartā ne tikai pats nevērtē pierādījumus. Bet Eiropas pieeja ir tāda, ka tiesnesis pieņem lēmumu un analīzē, kāds drošības līdzeklim ir pamats. Gan tiesnesim, gan otrajai pusei ir iespēja iepazīties un dot savu vērtējumu. Citiem vārdiem, tas ir “sacīkstes princips”,” norādīja politiķis.
“Tur aizstāvības puse var iepazīties ar lietu un aizstāvēt savas intereses. Tur nav nekas slepens. Jūs varat iepazīties un oponēt […]. Prokurors saka: “maks ir melns”, bet jūs sakāt: “nē, maks ir balts”. Tiesnesim ir jāvērtē, ir balts vai nav,” sacīja Lembergs.
Pēc viņa teiktā, Rimšēviča lieta ir milzīgs kauna traips visai tiesību sistēmai. “Jo tā attieksme pret cilvēku tiesībām Latvijā ir apmēram kā Padomju laikā. [..]. Ārpus šis sistēmas jūs nemaz nevar sūdzēties. Giljotīna strādā,” piebilda politiķis.
“Latvijas likumā ierakstīts, ka lēmumam jābūt pamatotam. Jūs neatradīsiet pamatotus lēmumus. Piemēram manā kriminālprocesā kā pamatojums skan? “Tiesa pieņēma lēmumu lūgumu noraidīt kā nepamatotu”. Jūs sarakstāt desmit punktus, bet viņi netiek analizēti. [..]. Ja jūs tienesim prasīsiet pamatot lēmumu, to nosauks par laika novilcināšanu, pie tam neļauj nemaz nolasīt to lūguma pamatojumu. Bet ko likums saka? Ir tiesības iesniegt lūgumus, tos pamatot utt. Bet Eiropā visas šīs antikonstitucionālās tradīcijas nepazīst. Viņi nav strādājuši Latvijā, un nezina, ka tādas ir tradīcijas,” ar ironiju piebilda Ventspils mērs.
Kā zināms, Eiropas Savienības Tiesa kā nepamatotu atzinusi un atcēlusi lēmumu, ar kuru Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir atstādināts no amata.
Foto: F64