Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvātā administratīvi teritoriālā reforma, kas paredz samazināt pašreizējo pašvaldību skaitu no 119 līdz 35, nerisina svarīgāko no jautājumiem, proti – reģionu attīstību, LTV raidījumā “Tieša runa” norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Vērtējot VARAM iecerēto pašvaldību reforma, kuras rezultātā daudzi mazie novadi tiks apvienoti ap lielākiem attīstības centriem, Lembergs uzsvēra, ka galvenais jautājums saistīts ar to, vai apvienojoties veidosies attīstības centri.
Viņš uzsvēra, ka Latvijas attīstība nav vienāda un atšķirība starp Rīgu un citiem novadiem ir ļoti liela. Atsaucoties uz statistikas datiem, kas pēta Latvijas reģionu IKP uz vienu iedzīvotāju pēc pirktspējas paritātes pret Eiropas Savienības valstu vidējo vērtību 2004. un 2016. gadā, Lembergs uzsvēra, ka redzams, kuri reģioni ir attīstījušies tirgus ekonomikā, bet kuri stāvējuši uz vietas.
“Rīga jau 2016. gadā sasniedza 106% no Eiropas Savienības vidējā līmeņa. Rīgas pieaugums [šajos gados] ir 28%, savukārt Kurzemes attīstība ir tikai 6%. Citiem vārdiem, Kurzeme sasniegs Rīgas attīstības līmeni tikai pēc 104 gadiem. Ja jūs tas apmierina, tad mani tas neapmierina. Tas, ka jūs pievienosies Vaiņodi pie Liepājas vai Bauskas, vai Rīgas, nemainīs attīstības dinamiku, kas šobrīd ir katastrofāla,” norādīja Lembergs.
“Tās ir bērnu spēlītes. Pašvaldību reforma nerisina absolūto stagnāciju ārpus Lielrīgas,” uzsvēra Lembergs, skaidrojot, ka attīstības dinamika ir straujāka tajos reģionos, kas piekļaujas Rīgai, proti, Vidzemē un Zemgalē, savukārt Latgalei un Kurzemei attīstības rezultāti ir katastrofāli. “Tā saucamā reforma šo jautājumu nerisina,” piebilda Ventspils mērs.
Kā zināms, šā gada 21. martā Saeimas deputāti pauda vienbalsīgu atbalstu pašvaldību reformas īstenošanai. Šī reforma iekļauta Krišjāņa Kariņa vadītās valdības sešās prioritātes, arī VARAM ministrs Juris Pūce to izvirzījis par savu prioritāti ministra amatā.
Foto: F64