Lembergs: Tas, ka Latvija neatzīst nevainīguma prezumpciju nav savienojams ar atrašanos ES

Man veselu gadu nebija piekļuves krimināllietas materiāliem, kas traucēja man pilnvērtīgi izmantot Satversmē noteiktās tiesības uz aizstāvību, intervijā “Ventas Balss” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

“Šādu situāciju radīja Rīgas apgabaltiesa, jo man to materiālu nebija līdzi uz tiesas sēdi, kad mani apcietināja tiesas zālē, un arī Rīgas Centrālcietumā to materiālu nebija. Vairākas reizes lūdzu, lai man dod iespēju šos materiālus paņemt. Rīgas apgabaltiesa man tos gada garumā liedza,” atzina Lembergs.

“Kad es rakstīju apelācijas sūdzību, tie man nebija pieejami, un, kad gatavojos apelācijas instances tiesai, arī ne. No vienas puses – ir sacīkstes princips, kad apsūdzība un aizstāvība ir vienādās pozīcijās, bet, ja apsūdzībai materiāli ir pieejami, bet aizstāvībai, šajā gadījumā – man, nav pieejami, tad kāds te sacīkstes princips, kas ir ierakstīts likumā Par tiesu varu?” komentēja politiķis.

“Tā es varētu kādu stundu stāstīt, cik Latvija ir diemžēl nedemokrātiska valsts. Es to varbūt nevaru vispārināt uz visiem, bet attiecībā uz Lembergu likuma darbība, īpaši cilvēktiesības, ir apturētas. Tas ir tīrs staļinisms,” izteicās Lembergs.

Vērtējot otrās instances tiesas spriedumu, Lembergs norādīja, ka viņa ieskatā tas ir nelikumīgs spriedums: “Kas ir interesanti – Latvijā valdības vadītāja, valdošās partijas vadītājs un finanšu ministrs – tātad Siliņa, Ašeradens – Saeimas priekšsēdētāja un vispār Latvijas valsts vadītāji, ko gan es nevaru teikt par Rinkēviču, neatzīst, ka Latvija ir demokrātiska valsts, jo demokrātiskā valstī darbojas nevainīguma prezumpcija, kas ir ierakstīta mūsu Satversmē, un ir arī attiecīga Eiropas Savienības (ES) direktīva, kuru Latvija it kā formāli ir ieviesusi, bet, ja paklausās, ko runā manā sakarā, tad runā, ka es esmu vainīgs. Tas, ka nedarbojas nevainīguma prezumpcija, ir staļinisms! Padomju Savienībā Staļina laikā tiešām tāda lieta bija! Tā ka saprotat – Siliņa, Ašeradens, Smiltēns ir Staļina mazbērni pēc saviem uzskatiem par to, kāda ir demokrātiska valsts. Šāda pozīcija nav savienojama ar atrašanos ES, jo ES neuzņem valstis, kuras neatzīst nevainīguma prezumpciju.”