Ventspils ostā esošo termināļu darbība ir vērtējama kā ļoti slikta, žurnālistiem norādīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Latvijas ostas šogad pirmajos trijos mēnešos pārkrāvušas 12,145 miljonus tonnu kravu, kas ir par 29,3% mazāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī. Pēc Lemberga sacītā, visdramatiskākā situācija ir Ventspils ostā, kur kravu apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī samazinājies par 42%.
Slikti strādājot arī ostā esošie termināli. Visstabilāk, salīdzinot ar citiem termināliem, strādā “Ventspils naftas” termināls, kur samazinājums ir tikai par 7%.
“Kā jau es teicu – “Ventbunkers” strauji iet uz bankrotu. Viņiem vidējais kravu apgrozījums ir 60 tūkstoši tonnas mēnesī, bet vajadzēja būt aptuveni 300 tūkstoši tonnas. Tur pateicība jāsaka Ģenerālprokuroratūrai, Ostapam Benderam un Linkaitam, kā arī, protams, Bordānam un Kaimiņam,” norādīja Lembergs.
Savukārt “Kālija parks” ir pārkrāvis tikai vienu tūkstoti tonnu kālija, lai gan pirms desmit gadiem pārkrāva gandrīz 5 miljonus tonnu kālija sāls. “Kopā trijos mēnešos ir pārkrautas 100 tūkstoši tonnas, lai gan vajadzēja būt vismaz miljonam,” turpināja politiķis.
Attiecībā uz citiem termināliem, viņš norādīja, ka “Ventspils Tirdzniecības ostai” (VTO) un “Ventspils Grain Terminal” samazinājums ir trīs reizes, savukārt “Baltic Coal Terminal” samazinājums ir 10 reizes. Arī prāmja līnija strādā ar mīnusu zīmi.
Ventspils mērs uzsvēra, ka sliktajiem rezultātiem nav nekāda sakara ar koronavīrusu, turpinot, ka, ja valdība būtu pienācīgi rūpējusies par tranzīta nozari, tā būtu tā nozare, kurai krīzes laikā būtu jādod atspaids. “Bet valdības mērķtiecīgs darbs, lai gremdētu tranzītu ir devis savus rezultātus, diemžēl negatīvus,” uzsvēra Lembergs.
Foto: F64