Lembergs: Valdība nav atbildējusi, kā administratīvi teritoriālā reforma samazinās nabadzības risku
Administratīvi teritoriālā reforma nesamazinās nabadzības risku reģionos, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Prezidents daudz runā, ka jaunais budžets mazina nabadzības risku. Ir vienlīdzība, brālība un laime – kā tādi komunisti,” norādīja Lembergs.
Viņš gan uzsvēra, ka saskaņā ar datiem, 2018. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 434 tūkstoši cilvēku jeb 22,9% iedzīvotāju – par 0,4 procentpunktiem mazāk nekā 2017. gadā. “Kā vēlētāju kopienas (par, ko iestājas Valsts prezidents Egils Levits) risinās šo problēmu?” retoriski vaicāja politiķis.
Vislielākais nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars bija Latgalē (40,4%) un vismazākais – Pierīgā (14,4 %) un Rīgā (16,1 %). Vidzemē nabadzības riskam bija pakļauti 34,6% iedzīvotāju, Kurzemē – 27,0% un Zemgalē – 21,7% iedzīvotāju.
“Protams, Rīgā viss ir skaisti – tur ir 16%. Bet kad Latgalē būs tā, kā Pierīgā? To ainu izmainīs ar vēlētāju kopienām? Es neesmu pret vēlētāju kopienām, bet kas būs tālāk?” komentēja Lembergs.
Pēc viņa sacītā, arī dati par personu īpatsvariem zem minimālā ienākuma līmeņa Latvijas statiskajos reģionos rāda, ka Latgalē zem minimālā ienākuma līmeņa dzīvo 22%. “Kā tiks atrisināts šis jautājums?” vaicāja politiķis.
“Atkal rīdziniekiem viss ir skaisti. Rīgas reģionā ir 4%. Bet atšķirība starp 4% un Latgales 22% ir piecarpus reizes. Kā vēlētāju kopienas to atrisinās?” komentēja Lembergs.
Pēc politiķa sacītā izriet, ka kamēr Valsts prezidents uzskata, ka administratīvi teritoriālās reformas ietvaros lielākā problēma ir saglabāt vietējās kopienas, īstā problēma ir nabadzība un nevienmērīgā novadu attīstība.
Foto: F64