Kā zināms, pirms nepilna gada jaunievēlētā Saeima lēma par labu mediķu algu palielināšanai par 20%. Solījums, kas lika ticēt, ka valdībai rūp veselības nozare, mediķu neaizvietojamais darbs un valsts iedzīvotāju iespēja tikt pie pienācīgas veselības aprūpes.
Tomēr šobrīd izskatās, ka valdība savas domas ir mainījusi, nākot klajā ar paziņojumu, ka mediķi pie solītā algas pielikuma tomēr tik drīz netiks. Grūti izprast valdības šī brīža prioritātes, ņemot vērā citu nepopulāru lēmumu izskatīšanu un pieņemšanu, piemēram, finansējuma palielināšanu politiskajām partijām par veseliem 700%. Mediķu darbs ir vitāli nepieciešams un svarīgs ikvienam no mums, un šo valdības solījuma nepildīšanu varētu raksturot kā bezatbildīgu un neadekvātu, kas grauj ikviena sabiedrības locekļa tiesisko paļāvību uz valsti.
Neapmierinātību ar situāciju izteicis arī Ventspils mērs Aivars Lembergs: “Tas ir šī parlamenta oficiāls, vienbalsīgs balsojums. Šis parlaments nolēma, ka mediķiem darba samaksa jāpalielina par 20%. Šobrīd tas pielikums ir kaut kādi 10% vai pat mazāk. Ir jāpilda parlamenta lēmums! Pie varas ir parlamentārais vairākums ar vairāk nekā 60 balsīm, un viņiem jāpilda šis pašu pieņemtais lēmums, kas ir pieņemts pirms nepilna gada.”
Politiķis norāda uz loģikas trūkumu starp ārstniecības iestāžu skaitu un mediķu daudzumu: “Kāda ir slimnīcas jēga, ja tajā nav mediķu? Nu, kāda ir jēga? Šobrīd Latvijā nav pietiekami ne ārstu, ne medmāsu, to skaits turpina samazināties. Tie, kas tagad beidz rezidentūru, visi zina ne tikai latviešu un krievu valodu, bet ļoti labi zina arī kādu no Eiropas Savienības valodām – angļu, vācu vai franču. Līdz ar to viņiem ir visi priekšnoteikumi un jaunos mediķus Eiropa uzņems ar atplestām rokām, nodrošinās ar labu darbu un labu darba samaksu.” savas bažas pauž Lembergs.
Tāpat A. Lembergs aicina pārdomāt to, cik darba piedāvājums Latvijā ir konkurētspējīgs, salīdzinot, piemēram, ar Vāciju, Franciju, Lielbritāniju, Spāniju, Itāliju un citām Eiropas valstīm, norādot, ka nav iespējams noturēt mediķus, nedodot viņiem alternatīvu risinājumu Latvijā.
Iespējams, nepieciešams valdībai atgādināt par tiesiskās noteiktības un paļāvības principu. Mainot lēmumus un nepildot dotos solījumus, mazinās tautas uzticība valstij. Kā norādījusi Satversmes tiesas priekšsēdētājas vietniece. prof., dr.iur. Sanita Osipova – tiesiskās noteiktības princips uzliek valstij pienākumu nodrošināt tiesisko attiecību noteiktību un stabilitāti, kā arī ievērot tiesiskās paļāvības principu, lai veicinātu indivīda uzticēšanos valstij un likumam.
“Pirms gada, kad pielika 200 miljonus eiro veselības aizsardzības finansēšanai, kas ir ļoti liels pielikums, es piedāvāju Kučinskim un veselības ministrei, un arī finanšu ministrei, ka visu to naudu vajag novirzīt darba samaksai un rindu samazināšanai. Divi virzieni, bet tie ir savstarpēji saistīti. Rindas lielā mērā ir tāpēc, ka dārgas iekārtas strādā nevis divās, bet vienā maiņā, jo nav, kas uz tām strādā. Tā, ka mediķu darba samaksa ir arī rindas un pieejamības jautājums,” mediķu algas pielikuma nozīmīgumu skaidro A. Lembergs.
Valdības nekonkrētība tik svarīgos jautājumos ir nepieņemama. “Tā nav kaut kāda spēlēšanās. Gribu dodu, negribu – nedodu. Vai nu ir medicīna, vai nav medicīnas,” savos izteikumos ass ir A. Lembergs.
Aicinājums valdībai nespēlēties ar tautas pacietību un turēt doto vārdu, izpildot Saeimas pieņemto lēmumu un novērtējot mediķus atbilstoši viņu darbam.
Foto: F64