Levits: Nepieciešamas izmaiņas Krimināllikumā

Valsts prezidents Egils Levits šonedēļ tikās ar ģenerālprokuroru Juri Stukānu un Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku, lai pārrunātu, kā uzlabot tiesībsargājošo iestāžu darbu, nodrošinot upura aizsardzību pret vardarbību.

Valsts prezidents uzsvēra, ka visa vaina par sievietes slepkavību Jēkabpilī ir valsts pusē. Sieviete izdarīja pilnīgi visu, lai glābtu savu dzīvību. Viņa atkārtoti vērsās tiesībsargājošajās iestādēs, lūdzot aizsardzību. E. Levits norādīja, ka policijas un prokuratūras rīcībā bija nepieciešamā informācija, taču iestādes neizdarīja visu iespējamo viņas aizsardzībai.

Viņš uzsvēra, ka viena “atbildīgā” identificēšana tomēr pati par sevi vēl nemainītu situāciju: “Patlaban policijas, prokuratūras un tiesas rīcībā esošie līdzekļi, lai novērstu šādas situācijas, kad persona tiek apdraudēta, ir pārāk vāji. Pat ja policija būtu rīkojusies atbilstoši, tad arī tādā gadījumā traģēdija, ļoti iespējams, tomēr netiktu novērsta.”

Valsts prezidents norādīja, ka Krimināllikuma aizsardzība pret cilvēka apdraudējumu un vajāšanu (arī interneta vidē) patlaban ir pārāk vāja. Praksē tā lielā mērā nedarbojas. Tas, savukārt, ir pretrunā ar no Satversmes izrietošo valsts pienākumu cilvēku aizsargāt.

Tādēļ Valsts prezidents uzskata, ka nepieciešams veikt sistēmiskas izmaiņas likumdošanā. Tiesībsargājošo iestāžu likumiskās pilnvaras ir jāpaplašina, lai tās varētu vērsties nevis tikai pret atsevišķām vardarbības epizodēm, bet gan par varmākas uzvedību kopumā. Par to jāparedz arī nopietnāks sods.

Tāpat jānodrošina starpinstitucionālā sadarbība, jāizglīto tiesībsargājošo iestāžu darbinieki un jābūt attieksmes maiņai, lai neatliekami identificētu un novērstu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenēs.

“Krimināltiesību politikai vispirms ir jābūt vērstai uz upura aizsardzību, nevis uz noziedznieka tiesību paplašināšanu. Policijai ir nepieciešami rīki un tiesības, lai šo aizsardzību varētu nodrošināt,” teica E. Levits.

Valsts prezidents aicina likumdevēju ieviest jaunu drošības līdzekli – elektronisko uzraudzību. Tas šādos personas apdraudējuma gadījumos varētu būt sevišķi efektīvs.

Tāpat viņš aicina likumdevēju pārdomāt varmākas preventīvu izolāciju, ja viņš sistemātiski pārkāpj aizliegumu tuvoties viņa apdraudētajam cilvēkam.

E. Levits arī piekrīt Tieslietu ministrijas priekšlikumam Krimināllikumā noteikt, ka kriminālprocesi par vardarbību tuvinieku lokā izskatāmi prioritāri.