Levits: Valsts galvenā jēga ir pašnoteikšanās jeb “mēs” apziņa

“Latvija ir viena no aptuveni 200 pasaules valstīm. Mums ļoti ilgi nebija savas valsts. Pirmā Latvijas teritorijas galvaspilsēta gandrīz 300 gadus bija Roma, pēc tam bija Stokholma, pēc tam – Varšava vai Krakova, tad nāca Maskava, un tagad beidzamos simts gadus – Rīga. Līdz ar to mēs redzam, ka beidzot mums ir pašiem sava valsts, kurā mēs varam paši noteikties,” intervijā LR stāstīja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, konstitucionālo tiesību eksperts, Latvijas Neatkarības deklarācijas koncepcijas autors Egils Levits.

“Mēs” apziņa

“Valsts galvenā jēga ir pašnoteikšanās. Lai varētu pašnoteikties, ir nepieciešama “mēs” apziņa,” viņš skaidroja, ar to domājot, ka mēs esam tie, kas nosaka savus likumus un savu likteni. Pašnoteikšanās notiek gan uz ārpusi, citu valstu kontekstā, gan uz iekšpusi, veidojot savu vēsturi, piedaloties un veidojot politiku. “Lai nevis citi nosaka par mums, bet mēs paši to nosakām,” mūsu pašu atbildību uzsver Levits.

Latvija tika dibināta kā nacionāla valsts, kā latviešu valsts, kas tagad atrodas Eiropas Savienībā, NATO un vēl citās organizācijās, kas tomēr, vairāk vai mazāk, diktē savus noteikumus. Uz jautājumu, vai mēs tādējādi zaudējam valsti, tiesību eksperts atbildēja, ka nē, jo neviena valsts nav absolūta, turklāt rodas arvien vairāk problēmu, kuras nav iespējams risināt vienas valsts ietvaros. Kā piemēru viņš minēja pasaules klimata problēmas, vides aizsardzību, starptautisko satiksmi, zinātnes apmaiņu, preču tirgu un eksportu. “Eiropas Savienība ir augsta līmeņa kooperācija starp 28 valstīm, un, jo vairāk mēs kooperējamies ar citām valstīm, jo efektīvāka kļūst arī mūsu valsts.”

Runājot par globalizāciju un t.s. “pasaules pilsoņiem”, Levits atzina, ka valsts un tās nozīme transformējas. Piemēram, robežu neesamība starp ES valstīm mums šodien liekas pašsaprotama, kaut tikai pirms piecpadsmit gadiem bija stundām ilgi jāstāv uz robežas, kaut vai vēloties aizbraukt uz kaimiņvalsti. “Tas, ka robežas ir caurlaidīgas, nenozīmē, ka valsts nepastāv,” viņš uzsvēra, skaidrojot, ka Latvijā pastāv tieši Latvijas likumi, nevis kādas citas valsts likumi, un mēs paši par tiem lemjam. Tāpat arī brīvā digitālā telpa, kurā varam komunicēt ar citu valstu pilsoņiem, “valsti neatceļ, bet gan to tikai papildina”.

“Negatīvas globalizācijas sekas ir tādas, ka ārpus un virs valstīm rodas starptauriski varas centri, piemēram, lielie interneta koncerni, kurus valstīm ir demokrātiski grūti kontrolēt,” pauda Levits.

Kādu Eiropu mēs gribam?

Cilvēkiem Latvijā arī bieži rodas tāda izpratne, ka lēmumi, kurus pieņemam Latvijā, patiesībā ir Briseles lēmumi, bet eksperts noliedza to, ka “Latvija pakļaujas Briselei”, bet gan “līdzveido Briseles lēmumus”. Tas nozīmē, ka mums būtu jāapzinās, ka arī mēs tur piedalāmies. Tas pats attiecas arī uz NATO karavīru klātbūtni Latvijā – mēs esam NATO sastāvdaļa, akcentē Levits. “Latvija līdzveido Eiropas politiku, tāpēc sabiedrībai lielāka vērība būtu jāpievērš tam, kā mēs to līdzveidojam un kādu Eiropu mēs gribam, kādu NATO mēs gribam,” viņš pamato, uzsverot diskusiju nozīmi sabiedrībā.

Vienlaikus globalizācijai daudzviet Eiropā atdzimst nacionālas idejas. Vistiešākais piemērs tam būtu minams “Brexit”. Levita vārdiem, tie abi nepastāv pretrunā, jo arī Latvija pamatā ir nacionāla valsts, bez kā tai nebūtu jēgas. “Latvijas valstij ir divi virsmērķi – nodrošināt latviešu nācijas, valodas un kultūras pastāvēšanu šodien un nākotnē un veicināt ikviena iedzīvotāja un visas tautas labklājību. Nacionāla valsts ir viens no šiem mērķiem,” atzina valsts un tiesību eksperts, papildinot, ka Eiropas Savienībai nav savas valodas, tādēļ tā ir nacionālu valstu apvienība. ES pastāvētu arī bez mums, taču mūsu interesēs ir “būt klāt un runāt līdzi”.

Viņaprāt, ar pārmērīgu nacionālismu tiktu kavēts valsts progress, bet veselīgs nacionālisms veido ļoti svarīgo identitātes apziņu, kuru aizstāvēt un turpināt.

Vai Latvija ir tiesiska valsts?

“Latvija ir tiesiska valsts, un to pierāda fakts, ka Latvija ir Eiropas Savienībā, jo tajā var būt tikai tiesiskas valstis. Brisele katru gadu organizē tiesiskuma monitoringu, un tajā mums ir vidējā atzīme, ne pati labākā, ne pati sliktākā,” vēstī eksperts, un, “ņemot vēra mūsu vēsturi, tas ir labi”. Tas nenozīmē, ka viss ir kārtībā, bet lielos vilcienos Latvija ir tiesiska valsts, viņš apgalvo. Problēmas pastāv visās valstīs, ne tikai Latvijā, un pie tām ir konkrēti jāķeras klāt.

“Es redzu Latviju pasaules attīstītāko valstu priekšgalā,” skatoties uz Latvijas divsimtgadi, vēl Egils Levits. “Tā ir latviska valsts, kurā dzird latviešu valodu, ir spēcīga latviešu kultūra un identitāte. Latviska un progresīva valsts!”

Foto: F64