Liecinieku paustais Lemberga lietā nevieš pārliecību par to patiesīgumu, raksturojot 30 gadus senus notikumus

Rīgas apgabaltiesa atzinusi Ventspils mēru Aivaru Lembergu vainīgu pēc Kriminālkodeksa 164. un dažiem citiem pantiem, kas runā par kukuļa izspiešanu un noziedzīgi iegūtas naudas atmazgāšanu. Kaut arī cietušo liecības krasi atšķiras, tiesa tomēr atzinusi Lembergu par vainīgu, liekot uzdot jautājumus par to, vai īsti pierādījumi pastāv, vai tiesas lēmums balstīts, iespējams, uz atsevišķu personu fantāzijām un nevēlēšanos Lembergu redzēt Latvijas politikā?

Saskaņā ar prokuratūras versiju Lembergs esot it kā izspiedis akcijas un kapitāla daļas no miljonāriem Valentīna Kokaļa, Aināra Gulbja, Vladimira Krastiņa, kā arī no SIA “Man-Tess”, kas tolaik piederēja Jūlijam Krūmiņam. Tas noticis 1993.–1995. gadā, kas nozīmē, ka izspiešana notikusi pirms gandrīz trīsdesmit gadiem. Par to gan cietušie miljonāri atcerējušies vien 2008. gadā.

“Tie nabaga cietēji atcerējās par kukuli 2008. gadā. Līdz tam viņiem nebija nekādu pretenziju, vēl vairāk – Gulbis 1996. gadā Kurzemes apgabaltiesā iesniedza prasību ne tikai pret mani, bet arī pret Blaževiču, Kokali un citiem, ka mēs nevis kukuli esam izspieduši, bet gan neesot samaksājuši viņam par kaut kādiem aktīviem. Pienāca 2008. gads, un viņš atcerējās, ka es neesmu parādā, bet, lai atriebtos, ka es nedarīju tā, kā viņš gribēja, tai skaitā nenorakstīju 6 miljonus eiro lielu parādu Ventspils pilsētas domei, atcerējās par kukuli. Un to atcerējās visi pēc kārtas – Kokalis, Blaževičs, Krūmiņš, Gulbis –, un prokuratūra vēl ierakstīja, ka Baltijas bankai vēl es izspiedu kukuli,” savulaik komentēja Lembergs.

Interesanti gan, ka cietušo liecības krasi atšķiras – piemēram, Kokalis apgalvojis, ka Lembergs 1993. gada rudenī no viņa esot izspiedis 5% SIA “Puses” kapitāla daļu, savukārt viņa bijusī sieva Aija Kokale tiesā stingri liecināja to pašu, ko liecina ieraksti Uzņēmumu reģistrā – tobrīd SIA “Puses” daļas piederēja Aijai, nevis Valentīnam, un no viņas, Aijas Kokales, neviens neko neizspieda. Kapitāla daļas viņa vēlāk pārdevusi Mamertam Vaivadam.

Tāpat Lembergs apsūdzēts par to, ka viņš no SIA “Man-Tess” 1994. gada beigās it kā izspieda tam piederošas kapitāldaļas. Savukārt tad, kad SIA “Man-Tess” mainījās īpašnieki, tie veica padziļinātu auditu, kas atklāja, ka SIA “Man-Tess” 1995. gada sākumā SIA “LatTransnafta” kapitāla daļas nemaz nepiederēja, jo tās nemaz nebija apmaksātas. Vai var izspiest to, kas nemaz nepieder?

Vienlaikus tad, kad SIA “Man-Tess” lūdza tai atcelt cietušā statusu, tas netika darīts, un Lembergs šobrīd ir apsūdzēts par to, ka izspiedis daļas, kas tai nemaz nepiederēja – kur vēl lielāks absurds?

Jāatzīmē, ka Jūlija Krūmiņa atziņa tiesā, pratināšanas laikā, par to, ka viņš, Ainārs Gulbis un Arnolds Laksa savulaik vērsušies prokuratūrā, sniedzot apsūdzošas liecības, lai Aivars Lembergs nekļūtu par Ministru prezidentu, vispār liek uzdot daudzus jautājumus.

Tad par ko īsti notiesāts Lembergs? Un kāpēc it kā cietušajai pusei tiesa ticējusi vairāk nekā atsevišķiem pierādījumiem, kas skaidri apliecina, ka nekāda izspiešana nav notikusi?