Lielveikali saglabā līdera pozīciju, bet tirgus apmeklētība – zemākā pēdējo piecu gadu laikā
Covid-19 un ar to saistītie ierobežojumi būtiski ietekmējuši lielākās sabiedrības daļas ikdienu, taču, neskatoties uz izmaiņām iedzīvotāju iepirkšanās paradumos, lielveikalu formāts saglabājis līdera pozīcijas kā pandēmijas laikā, tā arī šodien – pēdējo divu gadu laikā lielveikalus savu ikdienas pirkumu veikšanai izvēlējušies teju 70% iedzīvotāju, secināts jaunākajā “Maxima mazumtirdzniecības kompass” pētījumā. Vienlaikus šogad novērojama izteikta pircēju migrācija uz lielākā formāta veikaliem – hipermārketiem, kuriem priekšroku dod 42% respondentu (2019. gadā – 37,6%). Vislielākās izmaiņas pēdējo trīs gadu laikā skārušas mazāk populārus iepirkšanās kanālus – tirgu un e-veikalus. Kamēr tirgū ikdienas pirkumus šogad veica mazākais iedzīvotāju īpatsvars kopš pētījuma uzsākšanas 2017. gadā (kritums no 28% līdz 21%), e-veikaliem priekšroku devuši 9% iedzīvotāju (7 procentpunktu pieaugums pret 2019. g.).
“2022. gada pirmā puse nesa krasas izmaiņas tirdzniecības ierobežojumos – ja gada sākumā nevakcinētajai sabiedrības daļai bija ierobežota piekļuve lielās platības formāta veikaliem, tad jau 1. martā šie ierobežojumi tika atcelti. Līdz ar to hipermārketu augošā popularitāte varētu būt saistīta tieši ar ierobežojumu atcelšanu, kas izraisīja lielu pircēju interesi un vēlmi biežāk apmeklēt veikalus, kuru platība ir lielāka par 1500 m2. Arī “Maxima Latvija” dati norāda uz pieaugošu hipermārketu popularitāti Covid-19 pandēmijas laikā, kas varētu būt saistīts gan ar cilvēku vēlmi nopirkt visu nepieciešamo vienuviet, tostarp pārtikas un nepārtikas preces, gan ar hipermārketu skaita palielināšanos pēdējo gadu laikā. Tāpat būtiski minēt sortimenta nozīmību – lielāka formāta veikalos tas ir plašāks, kā arī tajos ir lielāka iespēja iepirkt lielos iepakojumus,” stāsta “Maxima Latvija” Finanšu direktore Olga Bondare.
Līdztekus augošajai hipermārketu popularitātei, būtiskas izmaiņas piedzīvo tirgus apmeklējumu statistika. 2022. gada pavasarī tirgū ikdienas pirkumus veica tikai 20,6% iedzīvotāju, tādējādi piecu gadu laikā tirgus apmeklētāju īpatsvars ir samazinājies par 8 procentpunktiem, turklāt nedaudz mazāk kā 4 procentpunktu kritums piedzīvots tieši pēdējā gada laikā. Straujo apmeklējumu samazināšanos pagājušogad potenciāli ietekmēja gan drošības apsvērumi, kas paredzēja, ka tirgus tirdzniecības telpas varēja apmeklēt tikai ar derīgu Covid-19 sertifikātu, gan arī ierobežojumi, kas skāra svētku tirdziņus, kā rezultātā mainījās cilvēku paradumi, mazinot atvērtā tipa tirgus popularitāti.
Tikmēr situācija ar iepirkšanos tiešsaistē ir gluži pretēja – e-veikalus, kā pārtikas iegādes kanālu, šogad izvēlējās 9,2% iedzīvotāju, kas ir teju par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gadā. Kā skaidro sociālantropologs Andris Saulītis, tiešsaistes iepirkšanās popularitātes pieaugums varētu būt saistīts ar jaunu spēlētāju ienākšanu tirgū un jau esošo tirgus dalībnieku piegādes teritoriju paplašināšanu. “Lai gan sākotnēji pārtikas iegāde internetā bija izteikts Rīgas fenomens, pandēmija un e-veikalu tīkla paplašināšanās ir sniegusi iespēju pārtiku bez apgrūtinājumiem iegādāties arī lauku teritorijās dzīvojošajiem. Mazapdzīvotās vietās, kur transports uz pilsētu kursē vien pāris reizes dienā, nokļūšana līdz lielveikalam var sagādāt grūtības. Tādēļ pandēmija ir devusi ārpus pilsētas teritorijām dzīvojošajiem plašākas iespējas iepirkties internetā, tāpat arī plašākas produktu un cenu izvēles iespējas, kā arī iespēju saņemt pārtiku pie pašām mājas durvīm,” komentē A. Saulītis.