Locis: Rīgā joprojām ir desmitiem okupācijas pieminekļu

Intervija ar Rīgas domes Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētāju Daini Loci: par situāciju Rīgas domē (RD), ārkārtas vēlēšanām, par nosacījumiem, ar kādiem NA būtu gatava sastrādāties ar atsevišķiem partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) deputātiem, par padomju laika pieminekļiem Rīgā un izglītību valsts valodā.

– Kādi patlaban ir spēku samēri Rīgas domē? Vai līdz 19. augustam tiks ievēlēts jaunais galvaspilsētas mērs?

– Situācija ir visai neskaidra, bet jaunu mēru, šķiet, tomēr varētu ievēlēt. Pēc 2017. gada vēlēšanām situācija bija trausla, ja salīdzina ar iepriekšējām domes vēlēšanām. Savulaik opozīcijas un Saskaņas/GKR attiecības bija kā 1:2, taču pēc pēdējām vēlēšanām saskaņieši kopā ar GKR tik tikko ieguva minimālu – divu balsu – pārsvaru. No Attīstībai/Par! tika pārvilināts Oskars Putniņš, tādējādi zināmā mērā valdošajai koalīcijai nodrošinot kaut nelielu stabilitāti.

– Kā viņu pārvilināja?

– Aptuveni skaidrs, kā… Drīz pēc pārvilināšanas deputātam Putniņam atradās savs atsevišķs kabinets domē. Par pārējo varam tikai nojaust… Atsevišķus Putniņa budžeta ierosinājumus koalīcija atbalstīja – atšķirībā no opozīcijas ierosinājumiem. Līdz ar to Putniņam būs iespēja realizēt kaut kādus savus projektus. Kā jau teicu – šajā sasaukumā Saskaņas/GKR pozīcijas sākotnēji bija trauslas, bet nu tās jau ir sabrukušas, jo Ušakovs ar Ameriku aiztransportējās uz Briseli. Abi šie kungi nenoliedzami bija šīs kompānijas saimnieki, un tad, kad tie jau bija prom, vairāki citi sāka izvirzīt savas prasības, sajuzdamies nenovērtēti. Tad nāca četrinieka nošķelšanās no koalīcijas, līdz ar to Saskaņas/GKR koalīcijai ir tikai 28 balsis. Šobrīd izveidojies arī neatkarīgais trijnieks – divi no JKP un Putniņš. Atcerēsimies: kad sākās Rīgas satiksmes un citi skandāli, kad krēsli jau sāka šķobīties un KNAB veica aizturēšanas, Ušakovs Rātslaukumā sasauca mītiņu savam atbalstam. NA vēlējās paust pretēju viedokli, proti, par to, ka Ušakova mītiņš ir spļāviens rīdzinieku sejā: pilsētā dominē korupcija un bardaks, redzam nerealizētus projektus, «pateicoties» valdošajiem, un tajā pašā laikā Rīgas mērs un valdošā partija aicina rīdziniekus sargāt savus «vadoņus», kurus nacionālisti ar varu gribot noņemt no amatiem. Diemžēl mums neatļāva pasākumu rīkot Rātslaukumā. Domes izpilddirektors Radzevičs mītiņu ieteica rīkot pie Strēlnieku pieminekļa. Bet tur notiek remontdarbi, un mūs tur vispār nepamanītu, tāpēc atteicāmies. Otrs iemesls, lai atsauktu pieteikto mītiņu: Rīgā parādījās plakāti ar uzsaukumiem, ka nacionālisti vēlas sarīkot apvērsumu un «noņemt» Nilu ne tāpēc, ka Rīga grimst korupcijā, bet gan «tāpēc, ka krievs». Vēlāk piekritām piedalīties diskusijā pie Jāņa Dombura. NA frakciju pārstāvēja es un Nauris Puntulis. No Saskaņas bija lielākie Ušakova aizstāvji Regīna Ločmele-Luņova un Aleksejs Rosļikovs. Pagāja tikai daži mēneši, un Rosļikovs pameta savu elku Ušakovu! Tieši tāpat kā Vadims Baraņņiks, kurš ir biedrības 9. maijs.lv vadītājs.

– Šī biedrība no Krievijas vēstniecības pēdējo četru gadu laikā esot saņēmusi 23 000 eiro.

– Jā, Baraņņiks bija viens no tuvākajiem Ušakova sabiedrotajiem. To lieliski varēja redzēt 9. maija pasākumos Pārdaugavā. Plus vēl visi «konsultanti», kas «strādāja» pašvaldības kapitālsabiedrībās, saņemot milzu naudas, – tas raisa aizdomas par RD koalīcijas spējām vadīt Rīgas dzīvi. Iespējams arī, ka šo cilvēku finansiālā apetīte arvien aug, taču viņu situācija ir diezgan bezcerīga: diez vai Baraņņiks & Co pirms nākamajām vēlēšanām paspēs izveidot jaunu partiju un nostiprināties krieviskajā elektorātā. Arī ar LKS viņiem diez vai izdosies vienoties. Tātad jāveido kas jauns. Taču pagaidām viss ir ļoti neskaidri. Manuprāt, šobrīd iniciatīva domē ir Oļegam Burovam, kurš ir domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs. Viņš ilgstoši ir bijis saistīts ar domes saimnieciskajiem darbiem. Politikā ienācis samērā nesen. Šobrīd viņš pārstāv partiju, kurai vienmēr bijušas ciešas saites ar Saskaņu, kurai savukārt vēl nesen spēkā bija līgums ar Putina partiju. Burovs publiski nevēlas asociēties ar politiku. Taču viņš nevar būt tikai saimnieciskais darbinieks: Rīga nav tikai saimnieciska vienība – tā ir Latvijas galvaspilsēta, un šeit bez politikas neiztikt.

– Ja viss ir tiktāl saputrots, tad varbūt labākā izeja ir ārkārtas vēlēšanas?

– Nacionālā apvienība bija pirmā, kas paziņoja, ka jāvirzās uz ārkārtas vēlēšanām. Domes atlaišanas idejas iniciators bija Einārs Cilinskis. Tajā pašā laikā – ja domes atlaišanas scenārijs nerealizējas un GKR izdodas noorganizēt mēra ievēlēšanu un izveidot koalīciju, tad opozīcijai būs jāturpina asa cīņa. Frakcija Latvijas attīstībai ir nosaukusi savu mēra amata kandidātu – Viesturu Zepu. NA nekādā gadījumā neveidos koalīciju ar GKR. Taču – pie zināmiem nosacījumiem – ar atsevišķiem GKR biedriem, iespējams, var runāt.

– Kādi būtu šie nosacījumi?

– Šos nosacījumus uzskaitīju jau tad, kad notika uzticības balsojums Dainim Turlajam. Mēs varētu sadarboties ar tādiem GKR biedriem, kuri nav iesaistīti koruptīvos skandālos un būtu gatavi nožēlot sadarbību ar Saskaņu. Mūsu nosacījumi ir: atbalstīt pāreju uz apmācību valsts valodā jau bērnudārzos, otrkārt, atjaunot domē neatkarīgu Revīzijas komisiju (RD 2015. gadā tika likvidēta Revīzijas komisija, jo tā neesot profesionāla; šo darbu veicot Audita pārvalde). Pagāja daži gadi, un nu mēs redzam, pie kā tas noveda: Audita pārvalde, kas auditēja domes kapitālsabiedrības, neko neatklāja. Tad kāda ir bijusi šo pārbaudītāju profesionalitāte? Viņi bija tieši pakļauti Nilam Ušakovam. Ja arī bija atklāti kādi pārkāpumi, tad jāvaicā – kāds bija sods? Nekāds! Vēl viens mūsu nosacījums: būt gataviem diskusijai par padomju iekārtu slavinošo pieminekļu nākotni. Mēs neapgalvojam, ka rītdien visus demontēsim, taču beidzot jāsāk nopietns darbs, lai šo problēmu atrisinātu.

– Runāsiet arī par «uzvaras pieminekli»?

– Protams. Manuprāt, pirmais solis būtu informēt sabiedrību par to, kas tur savulaik tika plānots un kas no tā šodien ir iznācis. Uzvaras laukums vēsturiski tika iecerēts par godu uzvarai pār Bermontu, nevis PSRS uzvarai pār nacistisko Vāciju. Šajā laukumā notika pēdējais publiskais nāvessods Eiropā, kad tur pēc kara pakāra vācu ģenerāļus. Diemžēl daudzi nesaprot, kas tā bija par «uzvaru», kādas nelaimes un zaudējumus tā nesa latviešiem un Latvijai. Mēs varētu sākt ar informācijas plākšņu izvietošanu: cik bija okupācijas upuru, kā cēla šo pieminekli, kā notika piespiedu brīvprātīgā naudas vākšana utt. Vēlāk sāksim runāt par šā pieminekļa demontāžu. Bet es zinu, ka Rīgā vēl joprojām ir aptuveni 30 publisku objektu – pieminekļu, kas slavina padomju iekārtu un okupāciju.

– Nosauksiet kādu?

– Viens tāds vidi degradējošs objekts atrodas Bolderājā, Birzes ielā. Blakus tam atrodas mūsu NBS Jūras spēku štābs! Esmu runājis ar karavīriem, un viņi apgalvo, ka šā «pieminekļa» atrašanās iepretim viņu štābam ir demoralizējoša: padomju okupantiem nozīmīgajās dienās tur savācas «svinētāji» un rīko orģijas. Zeme, uz kuras atrodas objekts, pieder valstij, esmu rakstījis vēstules uz visām pusēm, bet jautājums par šā «pieminekļa» nojaukšanu nekust ne no vietas.

– Vajag noorganizēt talku un vienkārši nonest to mēslu! Bet, jā, mēs, latvieši, esam likumpaklausīgi, mēs bez atļaujas neko neuzsāksim…

– Rīgas dome ir finansējusi piemiņas vietas ierīkošanu Jaunciemā, Ķīšezera krastā, atzīmējot Rīgas «varonīgo atbrīvošanu» no vāciešiem. Maskavā 13. oktobrī pat šogad būšot salūts par godu šim notikumam. Otrreizējās okupācijas laikā nekādas kaujas par Rīgu nenotika, jo vācieši jau sen bija prom. Nodokļu maksātāji finansē Latvijas okupācijas legalizāciju! Tas ir neiedomājami. Tā ka… es aicinu runāt par šīm problēmām plašāk un atklātāk. Tajā pašā laikā Rīgā nav pieminekļa, kas būtu veltīts tiem, kuri atjaunoja Latvijas neatkarību. Tā bija plaša pretestības kustība, kurā bija nacionālie partizāni, disidenti, helsinkieši, tautfrontieši, vienkārši cilvēki, kuri 80. gadu beigās izgāja ielās pret padomju varu. Tādi bija arī barikāžu laika varoņi. Par to šobrīd runā daudzi cilvēki. Arī mūsu frakcijas deputāts, Valsts prezidenta padomnieks Jurģis Klotiņš šo jautājumu aktualizēs sarunās ar Valsts prezidentu.

– Kāds noteikti iebildīs: ne jau pieminekļi ir svarīgākais Rīgā…

– Viss ir svarīgs. Arī cīņa pret korupciju un zagšanu, ar ko tagad slavena Rīgas dome, svarīgi ir tas, kā novērst tiltu un ielu katastrofālo stāvokli, kā uzlabot gaisa kvalitāti utt. Tie ir jautājumi, kas vienlīdz svarīgi ir visām domē pārstāvētajām partijām. Bet mūs atšķir ideoloģiski jautājumi, un, pārņemot varu Rīgā, mēs atrisināsim arī šo «pieminekļu» jautājumu.

– Vajadzētu aizliegt 9. maija «uzvaras svētku» pasākumus. Ar likuma spēku – aizliegt.

– To var izdarīt tikai valstiskā līmenī. Bet pašvaldība var nesaskaņot konkrētu pasākumu norisi noteiktās vietās.

– Protams. Saeimā taču ir pārstāvēta NA, un tai ir sabiedrotie. Bet kamēr Rīgas domē pie varas ir Saskaņa un tai līdzīgie, nekas nemainīsies: 9. maijā tiks atļautas orģijas pie Pārdaugavas monstra, savukārt pati galvaspilsēta būs kā nesakopta nomales guberņa.

– Vēl ir jautājums par pakāpenisku pirmsskolas izglītības iestāžu pāreju uz apmācībām valsts valodā. Uzrakstījām vēstuli RD Izglītības komitejas vadībai, un jau augusta sēdē tiks izskatīts šis jautājums. Tādu izglītības iestāžu Rīgā ir vairāk nekā 100. Vislielākais pieprasījums ir uz dārziņiem, kuros mācības notiek latviešu valodā. Mazākumtautību bērni ir privileģēti: viņu vecāki var izvēlēties gan latviešu, gan mazākumtautību dārziņus. Latviešu vecākiem atliek iespēja sūtīt bērnus privātajās izglītības iestādēs. Rīgas pašvaldības budžets ir ap miljardu eiro, un no tā izglītībai, kultūrai un sportam tiek apmēram trešā daļa. Tas ir daudz, un jādomā par to, cik efektīvs ir izlietojums. Valstī, tostarp Rīgā, notiek skolu optimizācija, un risinājumi ne vienmēr ir racionāli. Tā, piemēram, runā par Jaunciema skolas aizvēršanu. Bet tā ir vienīgā latviešu skola šajā apkaimē, un tad bērniem vajadzētu braukt uz tālākām skolām vismaz stundu. Vismaz sākumskolas apkaimēs ir jāsaglabā. Bet, protams, jāatzīst, ka eksistē problēma: nepiepildītas, neefektīvas skolas, kuras uztur nodokļu maksātāji. Un lielākā daļa no tām ir mazākumtautību skolas. Nākotnē varētu būt izeja: pilsētas apkaimēs veidot labo, kvalitatīvo skolu filiāles. Tad tiktu samazināts administratīvais aparāts, līdz ar to – ietaupītas finanses. Starp citu, pirms gada aizgāju strādāt uz mazākumtautību skolu. Mācu politiku, ģeogrāfiju valsts valodā. Man pirms tam bija saruna ar Rīgas Klasiskās ģimnāzijas direktoru Romanu Alijevu, mazākumtautību konsultatīvās padomes priekšsēdētāju. Pazīstu viņu kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, zinu, ka viņš ir Latvijas patriots. Viņš teica: ja jūs, latvieši, nenāksiet palīgā risināt jautājumu par izglītības pāreju uz valsts valodu, tad – kurš gan to darīs? Alijevs ir piemērs tam, kā jāstrādā: viņš savā skolā, kurā lielākoties ir mazākumtautību bērni, negaidot lēmumus «no augšas», ieviesa programmas valsts valodā. Taču vienlaikus jāatzīst, ka tā ir daudzu skolu problēma: pedagogi, kuri slikti vai nepilnīgi zina latviešu valodu. Tad kā viņi strādās jaunajos apstākļos?

– Nesen pavīdēja ziņa, ka Nils Ušakovs ir gatavs pamest Eiroparlamentu un piedalīties RD ārkārtas vēlēšanās – ja tādas būs. Muļķība, āķa izmešana vai izmisīga vēlme noslēpt sadarīto, bet vēl neatklāto?

– Kad samilza RD korupcijas skandāls un pie Ušakova notika kratīšanas, sākumā viņam netika noteikts tiesiskais statuss. Tagad tas ir parādījies: aizdomās turamais. Sākotnēji, bēgot no tūlītējas tiesībsargājošo iestāžu rīcības, Ušakovs patvērās Briselē. Bet arī tur nevar izvairīties no kriminālvajāšanas. Manuprāt, Ušakovs ir uztraukts par to, lai Rīgas vadīšana nenonāktu latvisko partiju rokās, jo ir ļoti daudz vēl neatklātu un noslepenotu lietu, kuras var atklāties, bet Ušakovs ir ieinteresēts noturēt varu. Ja vadību pārņems latviskās partijas, tas būs drauds Ušakovam – ar kriminālām sekām… Ja pat esošā koalīcija runā par auditu Rīgas domē, tas jau ir nopietni. Ja kāds grib saimniekot Rīgā, vispirms jāsaprot, kas šajā pilsētā ir savārīts.

– Vai domājat, ka ārkārtas vēlēšanas, kas varētu notikt janvārī, kaut ko mainīs?

– Līdz kārtējām vēlēšanām būtu mazāk nekā pusotrs gads… Kaut arī kādreiz nebiju kopīga opozīcijas saraksta piekritējs, tomēr šajās ārkārtas vēlēšanās mēs, latviskās partijas, varētu iet kopā. Pēc uzvaras vēlēšanās mēs arī varētu veikt vispārēju revīziju visās Rīgas domes struktūrās un departamentos, un tas būtu ļoti labs darbs, ko mēs paspētu izdarīt līdz kārtējām vēlēšanām. Patlaban Rīgu gaida ne tie labākie mirkļi, jo dome ir dzīvojusi pāri saviem līdzekļiem. Ja netiks veiktas kardinālas izmaiņas, piemēram, Rīgas satiksmē, kam ik gadu vajag vairāk nekā simt miljonu dotāciju, nebūs iespēju sakārtot pilsētas infrastruktūru, ceļus un visu pārējo. Citviet – nule Ventspilī – ir atklāta jauna koncertzāle, bet Rīgā mēs tikai debatējam un debatējam…

– Kāda ir jūsu vadītās frakcijas attieksme pret Baibu Broku (NA), kura tiek turēta aizdomās par kukuļņemšanu?

– Pagaidām mums nav pilnas informācijas par Baibu Broku. Ir ļoti daudz neskaidrību. Taču viņas aizturēšana nebija saistīta ar darbu domē. Pagaidām neesam dzirdējuši viņas personisko viedokli, jo mēs tiksimies tikai augustā, kad atsāksies domes sēdes. Mani uztrauc, ka sportam tas ir slikts signāls, jo kukuļošana tiek saistīta ar Brokas vadīto Biatlona federāciju. Pozitīvi vērtēju viņas lēmumu apturēt darbību partijā. Baiba Broka turpina darbu mūsu frakcijā un domē.

Foto: F64