LSKA: Pirms kādas profesijas svītrošanas no izdienas pensiju saņēmēju loka nepieciešama atklāta diskusija ar sabiedrību

Biedrība “Latvijas Senioru kopienu apvienība” uzskata, ka izdienas pensiju sistēmas reforma pašreizējos valsts budžeta taupības apstākļos ir nepieciešamība un lēmuma pieņemšanu par to nevajadzētu vilkt garumā. Tomēr reformai jābūt skrupulozi izsvērtai un izdiskutētai kā ar sociālajiem partneriem, tā arī ar sabiedrību.

“Patlaban izdienas pensiju sistēmā valda zināms haoss, jo dažādām iestādēm, uz kurām šīs pensijas attiecas, ir dažādi to saņemšanas nosacījumi. Jau tādēļ vien politiskā griba šo sistēmu sakārtot ir apsveicama,” uzsver LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.
Biedrība pievienojas labklājības ministra Reiņa Uzulnieka teiktajam, ka nav normāla situācija, kad vecuma pensiju var saņemt tikai no 65 gadiem, kamēr cilvēki, kuriem, iespējams, nebūtu jāiet izdienas pensijā, to dara 50 vai 55 gados.

LSKA ieskatā izdienas pensijas noteikti pienākas tajās kategorijās strādājošajiem, kuri ik dienu rūpējas par pārējo sabiedrību nereti riskēdami paši ar savu veselību un pat dzīvību. “Savā ziņā tā ir valsts un nodokļu maksātāju atzinība militārpersonām, policistiem, ugunsdzēsējiem, NMPD darbiniekiem, visiem augsta riska dienestos strādājošajiem par darbu sabiedrības drošības un veselības labā. Tomēr LSKA uzskata, ka šajos dienestos strādājošajām civilpersonām, kuras ne ar kādu risku nesaskaras, izdienas pensiju no valsts budžeta līdzekļiem maksāt nevajadzētu,” pauž Lilita Kalnāja.

Ja vecuma pensijas veido cilvēka paša darba gados iemaksātie līdzekļi, tad izdienas pensijas tiek maksātas no valsts budžeta. Arī atbilstība starp pensiju un iepriekšējiem ienākumiem abu šo pensiju veidu saņēmējiem būtiski atšķiras. Lilita Kalnāja uzsver, ka uz to norādījusi arī premjerministre Evika Siliņa. “Vecuma pensijas ir vidēji 40% no atalgojuma, kas tika saņemts, savukārt izdienas pensiju saņēmējiem tie ir vidēji 80–90%. Tādēļ valdībai tiešām būtu nopietni jāvērtē, kurās kategorijās strādājošiem to saglabāt, un kurām būs jāmeklē citas valsts atbalsta formas, piemēram, īpašas piemaksas,” saka Lilita Kalnāja. “LSKA izveidojusi arī anketu savu biedru viedokļa izzināšanai par izdienas pensijām dažādās kategorijās strādājošajiem,” pauž LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece.

LSKA arī vērš uzmanību uz Labklājības ministra Reiņa Uzulnieka teikto, kopš 1998. gada ik pēc diviem gadiem tikušas lobētas papildu jaunas izdienas pensiju kategorijas. Ja sākotnēji izdienas pensijas no valsts pamatbudžeta bija paredzētas tikai Iekšlietu ministrijas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm un militārpersonām, tad šobrīd tādas ir 15 profesiju grupām. Tomēr LSKA ieskatā pirms kādas profesijas svītrošanas no izdienas pensiju saņēmēju loka būtu nepieciešama atklāta diskusija kā ar valdības sociālajiem partneriem, tā attiecīgo profesiju pārstāvošajām NVO, ja tādas ir, un noteikti arī ar sabiedrību. “Šis ir tas gadījums, kad rūpīgi jāizsver visi “par” un “pret”, septiņreiz jānomēra un tikai tad jāgriež,” saka Lilita Kalnāja.