LSKA: Vārdi par cieņpilnām vecumdienām nedrīkst būt tikai skaista frāze politiķu uzrunās
Senioru diena Saeimā dod cerības, ka likumdevējs un izpildvara senioru problēmas ne vien uzklausīs, bet arī sadzirdēs un risinās, norāda biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA). “Mēs sagaidām ieinteresētu un cieņpilnu attieksmi pret cilvēkiem, kuri ar darbu mūža garumā devuši savu pienesumu Latvijas ekonomikai,” uzsver LSKA valdes priekšsēdētāja Astrīda Babāne.
Nav pieņemama situācija, ka 34 gadus pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas 40% mūsu valsts pensionāru joprojām ir pakļauti nabadzības riskam, saka Astrīda Babāne. “LSKA uzskata, ka vārdi par cieņpilnām vecumdienām nedrīkst būt tikai skaista frāze politiķu uzrunās vai politikas dokumentos. Šīm cieņpilnajām vecumdienām jākļūst par realitāti, un viens no instrumentiem šī mērķa sasniegšanai ir Saeimai iesniegtā Latvijas Pensionāru federācijas izstrādātā rezolūcija pensiju sistēmas, veselības aprūpes un arī senioru digitālo prasmju uzlabošanai,” saka LSKA valdes priekšsēdētāja.
Pēc viņas teiktā tā vietā, lai arvien augošo sabiedrības novecošanas tendenci izmantotu attaisnojuma meklēšanai pietiekama valsts atbalsta trūkumam, daudz lietderīgāk būtu meklēt iespējas tā saucamās “sudraba paaudzes” produktīvo mūža gadu paildzināšanai un senioru aktīvākai iesaistīšanai darba tirgū. LSKA ieskatā Latvijai nepieciešama mērķtiecīga sociālā politika novecošanās negatīvo seku mazināšanai un “Senioru diena” Saeimā varētu būt nozīmīgs impulss šādas programmas izstrādes uzsākšanai.
No LSKA Senioru dienā piedalījās arī LSKAvaldes locekles Lilita Kalnāja, Liesma Neipreisa un Barba Girgensone.
LSKA struktūrvienības Senioru Saeimas priekšsēdētāja Barba Girgensone norāda, ka senioru problēmas politikas veidotājiem ir zināmas, bet diemžēl nereti paliek risināmo jautājumu otrajā plānā.
Sociālajā sfērā, par kuru Latvijas Pensionāru federācijas vadītājas Aijas Barčas vadībā diskutēja Sociālā komisija, problēmas tika saskatītas četrās jomās: Dažādu ārēju un iekšēju faktoru izraisītas inflācijas svārstības viena budžeta gada ietvaros nopietni apdraud mazo un vidējo pensiju saņēmēju iztiku, tāpēc indeksējot pensijas, jāņem vērā nostrādātie darba gadi; pensiju aprēķināšanas procedūru necaurskatāmība, sadrumstalotība un sarežģītība rada neuzticēšanos pensiju sistēmai kopumā, tāpēc nepieciešams noteikt prioritāti bāzes pensijas modeļa izstrādei; cilvēku uzkrājumu neaizskaramība un valsts rūpes par to sabiedrībā joprojām raisa bažas un vairo neuzticību valsts varai, tāpēc jānodrošina otrā līmeņa valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu neaizskaramība; pensionēšanās vecuma sliekšņa paaugstināšana nav pieļaujama.
Savukārt Barba Girgensone, piedaloties Veselības komisijas darbā, vērsa komisijas dalībnieku uzmanību uz LSKA paveikto, sadarbojoties ar vairākām NVO, lai aktualizētu veselības aprūpes problēmas šādās jomās: sirds asinsvadu slimības, diabēts, onkoloģija, neirodeģeneratīvās slimības, acu veselība, geriatra pieejamība, kā arī paliatīvās aprūpes nodrošināšana. Komisija pievienojās LSKA viedoklim par senioru primārās veselības aprūpes neapmierinošo situāciju visā valsts teritorijā un ietekmi uz senioru dzīves kvalitāti.
LSKA atzinīgi novērtē veselības ministra izteiktās idejas par to, ka valstī jāveido labbūtības centri (mazas ambulatoras lauku slimnīcas); jāpaplašina paliatīvās aprūpes sniegšanas pakalpojums izmantojot mobilās brigādes; jāveicina starpresoru sadarbība labklājības un veselības aprūpes jomā veidojot vienu pārvaldes institūciju ar diviem departamentiem, tādejādi nesadrumstalojot resursus organizatorisko pasākumu veikšanā; jāiesaista VARAM telemedicīnas attīstīšanā; jāveido pakalpojums “Slimnīca mājās”, kas domāta hroniskajiem slimniekiem, kuriem slimības saasinājuma periodā tiek sniegta palīdzība viņa dzīves vietā, neivietojot pacientu stacionārā; neatlaidīgi jāstrādā pie veselības pratības attīstīšanas.
LSKA ir gandarīta arī par to, ka starp Veselības komisijā identificētajām problēmām tika minēta vecuma cenza noteikšana skrīninga pakalpojuma saņemšanai, jo biedrība ne reizi vien vērsusi uzmanību uz to, ka gados veciem cilvēkiem valsts apmaksātas vēža profilaktiskās pārbaudes nav pieejamas. “Mēs ļoti ceram, ka šī situācija mainīsies un vēža agrīna atklāšana, pateicoties skrīningam, būs pieejama visiem Latvijas iedzīvotājiem, neraugoties uz viņu vecumu,” saka Barba Girgensone.