Makrona bijušais miesassargs turpina sarežģīt prezidenta dzīvi

Francijas prezidenta Emanuela Makrona bijušais miesassargs un drošības dienesta konsultants joprojām sagādā raizes valsts vadītājam. Aleksandrs Benalla, kurš no darba Elizejas pilī tika atlaists pēc tam, kad atklātībā nonāca ziņas, ka viņš piedalījies 1. maija demonstrāciju dalībnieku iekaustīšanā, ir saglabājis savas diplomātiskās pases un, tiekoties ar Āfrikas valstu līderiem, faktiski runājis prezidenta vārdā. Prezidenta kanceleja gan noliegusi, ka tā būtu informēta par A. Benallas aktivitātēm.

27 gadus vecā marokāņu izcelsmes Francijas pilsoņa A. Benallas vārds plašākai sabiedrībai nebija zināms līdz pat 2017. gada vasarai, kad jaunievēlētais prezidents E. Makrons iecēla viņu par vienu no saviem padomniekiem drošības jautājumos, raksta AFP. Priekšvēlēšanu kampaņas laikā A. Benalla bija viens no E. Makrona miesassargiem, un virkne interneta dzelteno vietņu baumo, ka viņa karjeras straujā augšupeja ir saistīta ar intīmām attiecībām starp prezidentu un miesassargu. Atšķirībā no Savienotajām Valstīm vai Lielbritānijas augsta ranga amatpersonu netīrās veļas mazgāšana Francijā īsti nav pieņemta, tādēļ šīs valsts mediji vienkārši konstatējuši faktu – pat brīdī, kad sabiedrība bija neizpratnē par A. Benallas aktīvo piedalīšanos demonstrantu sišanā, prezidenta kanceleja darīja visu iespējamo, lai viņu pasargātu no soda.

Taču pusgadu pēc A. Benallas atlaišanas no amata viņš nokļuvis jauna skandāla epicentrā, turklāt ēna atkal tiek mesta uz E. Makrona prezidentūru, kas sev ierastajā stilā atturas no problēmas būtības komentēšanas, aprobežojoties vien ar vispārīgiem izteikumiem. Skandāls sāka briest decembra vidū, kad laikraksts Le Monde un interneta ziņu vietne Mediapart publicēja informāciju, ka A. Benalla, izmantojot diplomātiskās pases, ieceļojis Čadā, Kongo Republikā un Kamerūnā, kur ticies ar šo valstu līderiem.

Ko viņš tur darījis, joprojām ir miglā tīts. Sākotnēji A. Benalla apgalvoja, ka Āfrikas valstis apmeklējis kā kāda Izraēlas uzņēmēja konsultants. Taču pagājušās nedēļas nogalē sniegtajā intervijā Mediapart viņš jau stāstīja, ka pēc visiem braucieniem uz Āfrikas valstīm esot sīki un smalki informējis par notikušajām sarunām prezidenta administrāciju. Intervijā Mediapart viņš apgalvojis, ka «turpināja konsultēt prezidenta administrāciju» līdz pat brīdim, kad izcēlās tracis ar diplomātisko pasu lietošanu. Skaidrības par to, kādēļ A. Benallas rīcībā jau pēc atlaišanas no amata joprojām bijušas šīs pases, joprojām nav. Francijas Ārlietu ministrijas pārstāve paziņojusi, ka A. Benallam dokumentus pēc atlaišanas bija jānodod šajā instancē. Parīzes prokuratūra par likuma pārkāpšanu jau paspējusi ierosināt krimināllietu. Savukārt A. Benalla apgalvo, ka diplomātiskās pases pēc savas atstādināšanas pametis birojā prezidenta pilī, taču oktobrī tās viņam kopā ar citām personīgajām mantām, kas bijušas kabinetā, atdotas. Vēlāk viņš tās esot izmantojis, lai varētu ērtāk ceļot uz ārzemēm un izvairīties no rindām robežkontroles punktos.

Pēc tam, kad informācija par A. Benallas ceļojumiem ar diplomātiskajām pasēm parādījās Francijas medijos, prezidenta administrācija kārtējo reizi steidza norobežoties no skandālā iekļuvušā E. Makrona favorīta, uzsverot, ka viņš rīkojies uz savu roku un nekādu atbalstu no Elizejas pils neesot saņēmis. Tomēr pats vaininieks šoreiz, šķiet, vēlas glābt savu ādu, uzsverot, ka līdz pat brīdim, kad medijos parādījās jaunās ziņas par viņa aktivitātēm, esot regulāri informējis prezidentu par ārvalstīs iegūto informāciju un sniedzis E. Makronam padomus un konsultācijas. Intervijā Mediapart A. Benalla sacījis – ja Francijas Ārlietu ministrija to patiešām būtu gribējusi, tā jebkurā brīdī varēja viņa rīcībā esošās pases anulēt. Bijušais prezidenta miesassargs un drošības dienesta konsultants licis saprast, ka visas viņa aktivitātes bijušas saskaņotas ar Elizejas pili. Cita starpā viņš paziņojis, ka regulāri izmantojis interneta saziņu ierīci Telegram, lai informētu prezidentu un viņa administrāciju par Āfrikā notikušajām sarunām, un ieteicis tālākos diplomātiskos soļus. Šie A. Benallas izteikumi gan ir pretrunā ar viņa paša pagājušās nedēļas apgalvojumiem – intervijā Journal du dimancheI viņš stāstījis, ka uz Āfrikas valstīm devies, vien personīgu biznesa interešu vadīts, un nekādus valstiskus jautājumus tur neesot apspriedis.

E. Makrona norobežošanās no sava bijušā favorīta jau atkal nokaitinājusi Francijas sabiedrību. Savā Jaungada uzrunā prezidents par šo skandālu pat neieminējās, un Francijas mediji prognozē, ka pret valdības ekonomisko politiku noskaņotā dzelteno vestu kustība šo vilcināšanos izmantos vēl plašāku protesta akciju organizēšanai.