Maršrutam “Baltu ceļš” jākļūst aizvien redzamākam
Lai arī tūrisma sezona vēl nav galā, neraugoties uz globālās pandēmijas radītajiem samezglojumiem, jau tagad jaušams, ka pērn ieviest pabeigtais starptautiskais kultūras tūrisma maršruts “Baltu ceļš” Zemgalē, Kurzemē un Ziemeļlietuvā raisījis lielu interesi Latvijas un kaimiņzemju ceļotāju vidū.
Gandrīz katrā no vairāk nekā 110 maršrutā iekļautajiem tūrisma objektiem, no kuriem aptuveni 30 meklējami Zemgalē un Sēlijā, palielinājies to apmeklētāju skaits, kuri aizraujošā, ar teiksmām un unikāliem senvēstures notikumiem apvītā ceļojumā vēlas iepazīt senās baltu zemes un to iedzīvotājus, drošsirdīgos kuršus, varenos zemgaļus un dzīvesgudros sēļus. Par to liecina maršruta ceļveža un kartes krājumu straujā izsīkšana, Latvijas un Lietuvas ceļotāju kuplais pieplūdums gadskārtējos Zemgaļu svētkos Tērvetē, plašais Bauskas pilī, kur tālā senatnē atradusies nocietināta baltu apmetne, notikušā festivāla “Vivat Curlandia” skanējums, krāšņās Sēlijas tūrisma gadatirgus un Ražas svētku norises amatniecības centrā “Rūme” Zasas pagastā un vēl citi ar dažādām aktivitātēm piesātināti notikumi kā Sēļu tā Zemgaļu loka maršrutā.
Nolūkā vēl vairāk palielināt tūristu apmeklējumu skaitu pierobežas reģionos un piešķirt vēl lielāku dinamiku kultūrtūrisma attīstībai abās kaimiņzemēs, Zemgales Plānošanas reģions kopā ar partneriem no Kurzemes Plānošanas reģiona, Rundāles un Kuldīgas pašvaldības, Šauļu pilsētas un Klaipēdas rajona, kā arī no Nacionālās Reģionu attīstības aģentūras Lietuvā, sācis īstenot Interreg V-A Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020. gadam atbalstīto projektu LLI-447 “Starptautiskā kultūras tūrisma maršruta “Baltu ceļš” atpazīstamības veicināšana” (Explore Balts). Jaunā projekta mērķis ir palielināt iedzīvotāju izpratni par Baltu tautu materiālā un nemateriālā kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu, vairot maršruta “Baltu ceļš” atpazīstamību un investēt papildus resursus inovatīvā un ilgtspējīgā tūrisma informācijas sistēmas attīstībā.
Lai mērķi sasniegtu, ar projekta atbalstu notiks partneru kopīgi pieredzes apmaiņas braucieni gan uz maršrutā iekļautajiem objektiem, gan pa Vikingu maršrutu Zviedrijā, notiks arī maršruta “Baltu ceļš” digitalizācija, fotogrāfu ekspedīcijas, fotoizstādes, taps fotomateriālu krātuve. Savukārt tūrisma gidu mācībās iecerēts vairot zināšanas pakalpojumu dažādošanas un kvalitātes paaugstināšanas jautājumos, bet meistarklasēs pievērsties baltu tradīciju izpratnes un vēstures interpretācijas mūsdienīgošanai. Vairākas praktiskas rīcības būs vērstas uz trīs tūrisma infrastruktūras objektu sakārtošanu, tostarp Klaipēdas rajona Informācijas centra modernizēšanu un daudzfunkcionālas telpas iekārtošanu Baltu centrā Šauļos, bet Zemgalē, Mežotnes pilskalnā rekonstruēs gājēju taku un veiks citus infrastruktūras uzlabojumus. Lai izceltu vietas identitāti un vairotu lokālpatriotismu vietējos iedzīvotājos, Sēlijā, Salas novadā, Sēlpils pagasta gleznainajā Zvejnieklīcī, kas ir iecienīta kultūras norišu un aktīvās atpūtas vieta, plānots izveidot oriģinālu vides objektu – gliemežnīcu, kas iepretī Sēlpils pilskalnam Daugavā, simbolizēs seno sēļu saimniecisko rosību, dzīvesveidu un kultūras tradīcijas.
Ar projekta atbalstu iecerēts sagatavot jaunus tūrisma ceļvežus, piedalīties vairākās starptautiskās tūrisma izstādēs – gadatirgos, sarīkot Baltu Vienības dienas svinības Kuldīgā un Jonišķos, ar dažādiem digitāliem paņēmieniem veikt maršruta popularizēšanu medijos, sociālajos tīklos un partneru interneta vietnēs.
Projekta ieviešana ilgs divus gadus, tā kopējais finansējums ir 869 689,02 eiro, tostarp ERAF finansējums – 739 235,65 eiro.