Mīlestības svētki inflācijas ēnā: 32 % latviešu izjūt negatīvu ietekmi romantiskajā dzīvē

Inflācijas straujais kāpums turpina ietekmēt iedzīvotāju noskaņojumu. Arī Valentīna diena nav izņēmums, jo teju trešdaļa jeb 32 % Latvijas iedzīvotāju atzīst, ka straujais dāvanu un restorānu apmeklējumu cenu kāpums negatīvi ietekmē viņu romantisko dzīvi, liecina Eiropas vadošā kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum” ikgadējais Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums.

Kamēr Latvijā respondenti ir skaudrāk noskaņoti šajos mīlestības svētkos nekā Eiropā vidēji (27 %), tikai piektdaļa jeb 20 % Igaunijas iedzīvotāju izjūt inflācijas negatīvās sekas savā romantiskajā dzīvē. Savukārt lietuvieši šo Valentīna dienu piedzīvos ar izteikti negatīvu noskaņojumu, jo teju puse jeb 47 % iedzīvotāju izjūt cenu kāpuma sekas.

“Baltijas valstu iedzīvotāji ir piedzīvojuši vienu no lielākajiem inflācijas kāpumiem Eiropā, kas būtiski pasliktina iedzīvotāju noskaņojumu gan ikdienā, gan īpaši svētku laikā. Šajā ziņā cenu kāpums ne tikai ietekmē ikdienas pirkumus un maksājumus, bet atstāj savu negatīvo “pēdu” arī uz sociālajām un romantiskajām aktivitātēm, ārēju izklaižu vietā liekot izvelēties budžetam draudzīgākas alternatīvas mājas apstākļos,” skaidro Ilva Valeika, “Intrum” ģenerāldirektore Baltijā.

Pētījums arī atklāj, ka sociālo tīklu radītais spiediens nereti liek pārtērēt savus ikmēneša ienākumus – vairāk nekā trešdaļa jeb 36 % Latvijas iedzīvotāju izjūt sociālo tīklu akciju un influenceru radīto spiedienu pirkt vairāk nekā patiesībā var atļauties, kas ir īpaši spilgti novērojams svētku laikā, kad ir vēlme iepriecināt otro pusīti ar dāvanām vai kādu kopīgu aktivitāti. Arī Eiropas vidējais rādītājs sakrīt ar Latvijas iedzīvotāju noskaņojumu, kas norāda uz izteiktu sociālo tīklu ietekmi, it sevišķi jauniešu vidū.

“Tie cilvēki, kas pārtērē savu kredītkartes limitu atzīst, ka galvenais pārtēriņa iemesls ir tieši dāvanu pirkšana draugam, partnerim vai laulātajam. Latvijā šādu praksi piekopj teju katrs desmitais iedzīvotājs, turklāt divreiz biežāk vīrieši nekā sievietes. Līdz ar jaunu kredītsaistību uzņemšanos, Latvijā starp visām Baltijas valstīm populārākie ir arī “pērc tagad / maksā vēlāk’’ jeb līzinga pakalpojumi. Latvijā to izmanto 16 %, Lietuvā 13 %, bet Igaunijā 6 %. Kaut gan Valentīna dienu ir grūti iedomāties bez dāvanām vai kopīgas laika pavadīšanas, ir jāatceras, ka arī preču iegāde ar pēcapmaksu ir parāds. Šādi, it kā sākotnēji mazi maksājumi būtiski ietekmē iedzīvotāju finansiālo veselību, jo samazina ikmēneša brīvo līdzekļu apjomu un mazina spēju sagatavoties neparedzētiem tēriņiem. Tāpēc, plānojot šī gada mīlestības svētku pārsteigumus, ir būtiski pārdomāt savas finanses pirms jaunu saistību uzņemšanas,” atgādina I. Valeika.