Minimālo pensiju nākamgad “ieplāno” 20 494 senioriem
Latvijā vairāk nekā 20 tūkstoši senioru mēnesī saņem pensiju minimālos apmēros, pat neraugoties uz 20 gadu darba stāžu. Katrus trīs mēnešus Latvijā vairāk nekā 500 cilvēkiem piešķir minimālo pensiju. Vidējais minimālās pensijas saņēmēju darba stāžs šogad ir 21 gads.
Labklājības ministrija sagatavojusi jaunus noteikumus par minimālo valsts vecuma pensiju, kurus šodien plānojusi izskatīt valdība. Dokuments paredz noteikt minimālās vecuma pensijas aprēķina bāzi un minimālās pensijas aprēķinā vairs neizmantot valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Pašlaik minimālo vecuma pensijas apmēru nosaka, par pamatu ņemot valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru vispārējā gadījumā – 64,03 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro. Minimālās vecuma pensijas apmērs ir atkarīgs no personas uzkrātā apdrošināšanas stāža, proti, minimālās vecuma pensijas apmēru nosaka, valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēram piemērojot noteiktu koeficientu atkarībā no personas apdrošināšanas stāža, un minimālās pensijas apmēri ir no 70 līdz 108 eiro, bet cilvēkiem ar invaliditāti – no 117 līdz 181 eiro mēnesī.
Taču no nākamā gada plānots minimālo pensiju nesaistīt ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, tā vietā nosakot bāzi, kas vispārējā gadījumā būs 80 eiro, bet personām ar invaliditāti kopš bērnības – 122,69 eiro. Ministru kabineta noteikumu anotācijā Labklājības ministrija raksta, ka «šī bāze noteikta atbilstoši valsts budžeta fiskālajam ietvaram, kas ļauj vienoti palielināt aprēķina bāzi par 15,97 eiro». Lai arī mainīts teorētiskais pamats, ko ņems par pamatu, aprēķinot minimālo pensiju, pati koeficientu sistēma paliks nākamgad tā pati. Jo lielāks darba stāžs, jo lielāks koeficients un jo lielāka minimālā pensija. Jāatgādina, ka tiesības saņemt minimālo pensiju ir tikai tiem senioriem, kuru darba stāžs ir vismaz 15 gadu. Ar 15 līdz 20 gadu darba stāžu minimālā pensija būs 88 eiro (cilvēkam ar invaliditāti kopš dzimšanas – 134,96 eiro), bet cilvēkam ar stāžu 41 un vairāk gadu – 136 eiro. Saskaņā ar Labklājības ministrijas aplēsēm, nākamgad minimālās pensijas pieaugumu varētu sagaidīt vairāk nekā 20 000 pensionāru, tie ir cilvēki, kuru pensijas apmērs pašlaik ir zem jaunā minimuma. Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, šā gada trešajā ceturksnī minimālās vecuma pensijas tika piešķirtas 543 personām. Šo pensiju vidējais apmērs bija 77,20 eiro mēnesī, bet vidējais apdrošināšanas stāžs – 21 gads.
Lai arī Labklājības ministrija valdībai cēlusi galdā noteikumu projektu, kura anotācijā ir teikts, ka «valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs vispārējā gadījumā nav mainīts kopš 2006. gada 1. janvāra», kā arī jānodrošina «atbalsts iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem», arī nākamgad šo pabalstu nav plānots mainīt. Labklājības ministrija bija sagatavojusi plānu minimālo ienākumu atbalsta sistēmas pilnveidošanai no 2020. līdz 2021. gadam, tomēr sākotnējos plānus īstenot nav izdevies ierobežotā finansējuma dēļ. Tāda piebilde lasāma anotācijā.
Neatkarīgā rakstīja, ka finansiālais atbalsts tiem cilvēkiem, kuriem nav tiesību uz vecuma pensiju, nākamgad nepalielināsies, jo viņi var saņemt valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, kura apmērs paliks 64 eiro līmenī. Kā Neatkarīgajai skaidroja Labklājības ministrijā, Valsts sociālo pabalstu likums paredz valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu piešķirt personai, kurai nav tiesību saņemt valsts pensiju, jo nav vismaz 15 gadu darba stāža. Valsts nākot pretim šiem cilvēkiem, piešķirot vismaz šo sociālā nodrošinājuma pabalstu, skaidro ministrijā. Tomēr, cik Latvijā ir cilvēku, kuri ir pensijas vecumā, bet nesaņem vecuma pensiju, pateikt pašlaik neesot iespējams. Skatoties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datus, var secināt, ka Latvijā ir ap 19 000 valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta saņēmēju, tomēr ne visi no tiem ir tieši pensionāri.