Ministru prezidents: Latvija nepieļaus sankciju režīma sabrukumu un saglabās stingru nostāju pret Krievijas kara atbalstītājiem

Ministru kabinets šodien slēgtā sēdē vienojās par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Savienības (ES) sankciju pret Krieviju pagarināšanas jautājumā. Panāktā vienošanās nodrošina, ka individuālās sankcijas pret vairāk nekā 2600 Krievijas kara atbalstītājiem un ar tiem saistītām personām un vienībām tiks pagarinātas uz nākamajiem trim gadiem – līdz šim šāds lēmums bija jāpieņem ik pēc sešiem mēnešiem. Vienlaikus Latvija panāk būtisku progresu divpusējā sadarbībā ar Franciju drošības un aizsardzības jomā.

“Krievijas agresija pret Ukrainu nav mazinājusies, tāpēc sankcijas pret agresoru ir jāstiprina, nevis jāvājina. Latvija arī turpmāk iestāsies par papildu ES sankciju piemērošanu Krievijai. Turpināsim atbalstīt Ukrainu un stiprināt ES vienotību. Šodien mums izdevās panākt, lai sankciju režīms pret vairāk nekā 2600 Krievijas kara atbalstītājiem tiktu saglabāts un pagarināts uz trim gadiem. Latvija visā sarunu procesā ar ES dalībvalstu līderiem iestājās pret politiski motivētu personu izņemšanu no individuālo sankciju saraksta un bija vienīgā ES dalībvalsts, kas to darīja līdz pēdējam. Tā bija morāli pareiza nostāja, un mūsu sabiedrotie Ukrainā to novērtēja,” uzsver Ministru prezidents Andris Kulbergs.

Ārlietu ministrijai kā sankciju jautājumus koordinējošajai institūcijai valdība bija devusi stingru mandātu panākt pēc iespējas spēcīgāku sankciju režīmu. Vakar vakarā Ministru prezidents personīgi iesaistījās sarunās ar vairāku valstu vadītājiem, lai panāktu Latvijai, Ukrainai un kopējai Eiropas drošībai vislabāko iespējamo risinājumu. Rezultātā izdevās panākt vienošanos, kas saglabā spēkā stingru sankciju režīmu turpmākajiem trim gadiem.

“Šī nebija izvēle starp labu un sliktu risinājumu, bet starp sliktu un vēl daudz sliktāku – iespēja izvēlēties starp divu personu statusa maiņu un visa sankciju režīma nākotni, kas skar vairāk nekā 2600 ar Krievijas agresiju saistītu personu un vienību. Izvēloties iestāties par šo personu turpmāku sankcionēšanu, mēs panācām rezultātu, kas Latvijai, Ukrainai un Eiropai ir izdevīgāks ilgtermiņā,” norāda Ministru prezidents.

Valdība vienojās par turpmāko rīcību trijos virzienos.
Pirmkārt, individuālo sankciju režīms attiecībā uz vairāk nekā 2600 personām un vienībām tiks pagarināts par 36 mēnešiem, ļaujot turpmākos trīs gadus izvairīties no situācijas, kurā ik pēc sešiem mēnešiem sankciju režīma nākotne tiek pakļauta politiskam spiedienam un tirgošanās mēģinājumiem.

Otrkārt, Ministru kabinets uzdeva Ārlietu ministrijai nekavējoties sagatavot priekšlikumu, juridisko pamatojumu un nepieciešamos tiesību aktu projektus, lai Latvija varētu noteikt nacionālās sankcijas pret Ališeru Usmanovu un Mihailu Fridmanu. Latvija turpinās izmantot visus tās rīcībā esošos tiesiskos instrumentus, lai nepieļautu šo personu līdzekļu un saimniecisko resursu atbrīvošanu Latvijā.

Treškārt, Eiropas Savienības Padomes lēmuma pieņemšanas procedūrā Latvijas pārstāvis atturēsies, vienlaikus saglabājot un publiski paužot Latvijas politisko nepiekrišanu abu personu izņemšanai no ES sankciju saraksta.

Ministru prezidents par Latvijas nostāju un valdības lēmumu sazinājās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Ukrainas premjerministru. Ukraina pateicās Latvijai par stingro un principiālo nostāju un pauda izpratni par nepieciešamību saglabāt vienotu Eiropas Savienības sankciju režīmu.

Ciešāka sadarbība ar Franciju drošības un aizsardzības jomā
Pēdējās diennakts laikā Ministru prezidents intensīvi sazinājās arī ar vairāku Eiropas valstu vadītājiem, tostarp Francijas prezidentu Emanuelu Makronu. Sarunās tika skarts ne tikai sankciju politikas jautājums, bet arī panākts būtisks progress ciešākā Latvijas un Francijas sadarbībā drošības un aizsardzības jomā.

“Esmu bijis aktīvā saziņā ar Francijas prezidentu par Latvijas un Francijas ciešāku sadarbību drošības un aizsardzības jomā. Prezidents Makrons ir piekritis uzsākt sarunas ar Latviju par mūsu valsts pievienošanos Francijas kodolatturēšanas iniciatīvai “Forward Nuclear Deterrence Initiative”, un tuvākajā laikā šo sarunu sākšanai Latvijā ieradīsies Francijas delegācija. Tāpat prezidents Makrons ir paudis apņemšanos stiprināt Francijas militāro klātbūtni Latvijā, īpaši gaisa aizsardzības jomā. Šāda apņemšanās stiprinās ne tikai Latvijas, bet arī visa NATO austrumu flanga drošību,” norāda Andris Kulbergs.

Ārlietu ministrijai un Aizsardzības ministrijai uzdots sagatavot Latvijas pozīciju, konkrētu sadarbības modeli un turpmāko sarunu grafiku gan par Latvijas iesaisti Francijas kodolatturēšanas iniciatīvā, gan par Francijas militārās klātbūtnes stiprināšanu Latvijā.