Narkodārznieku lobisti aizklauvējušies līdz Eiroparlamentam

Farmācijas biznesa, narkomafijas un atsevišķu slimību pacientu interešu virzītāji panākuši Eiropas Parlamenta atbalstu idejai par marihuānas izņemšanu no aizliegto vielu saraksta. Rezolūcija nav saistoša, taču konservatīvi noskaņotās valstīs, kas dod priekšroku alkoholam, tā liks pārvērtēt līdzšinējās tradīcijas. Arī Latvijai.

Pagājušajā nedēļā pieņemtajā rezolūcijā tiek runāts par divām radikāli atšķirīgām lietām, turklāt lietojot tādu eifēmismu kā medicīniskā marihuāna. Tādas īpašas medicīniskās marihuānas nemaz nav. Ir rūpnieciskā kaņepe, no kuras iegūst šķiedru, un ir narkotiskā, no kuras iegūst reibumu. Farmācijā izmanto to otro, jo tā satur tetrahidrokanabinolu, mutes dobuma aerosola vai pilienu pagatavošanai, un ordinē, piemēram, izkaisītās sklerozes simptomu ārstēšanai un ēšanas traucējumu kontrolei. Arī kā pretsāpju līdzekli vēžiniekiem un citiem sāpju cietējiem. Taču Latvijā šādi preparāti netiek reģistrēti, jo, kā skaidro Zāļu valsts aģentūra, saskaņā ar mūsu normatīvajiem aktiem kanabisu aizliegts izmantot pat medicīniskos nolūkos.

Jāpēta kūciņu pieredze

Latvijā marihuāna tiek izplatīta vienīgi melnajā tirgū, un patērētāji to smēķē vai iecep keksiņos un apēd. Tā dara gan slimnieki ar kontaktiem pie narkomafijas izplatītājiem, gan parasti pilsoņi, kam labpatīk apreibināties tieši šādā ceļā un ar vai bez alkohola lietošanas komplektā.

Eiropas Parlamenta regula runā par marihuānas brīvlaišanu abos aspektos – gan zālēm, gan kūciņām. Primāri pacientu vajadzībām, taču izpētot arī lietošanu «atpūtas nolūkiem». Parlaments norāda, ka attiecīgiem pētījumiem dalībvalstīs piešķirams bagātīgāks finansējums, «lai inter alia (cita starpā) izpētītu THC, CBD un citu kanabinoīdu iespējamo izmantošanu ārstēšanas vajadzībām, kā arī to ietekmi uz cilvēka organismu, tostarp pieredzi, kas gūta no marihuānas ārpusindikāciju ordinēšanas».

Arī Latvijā ir pietiekami liela cilvēku grupa, kurai ir apreibinošo kūciņu pieredze, un tā cīnās par šī narkotiku paveida legalizāciju.

Viņķele dod cerību

Sabiedrības iniciatīvu portālā Mana balss kopš 2015. gada tiek virzītas divas iniciatīvas marihuānas lietošanas atbalstam. Pirmā savākusi 10 728 balsis, un iepriekšējā Saeimā jau noraidīta. Tā prasīja marihuānas dekriminalizāciju, kā arī atļauju iegūt (audzēt) šo narkotisko augu pašpatēriņam. Otra iniciatīva runā par medicīniskās marihuānas legalizāciju – bet atkal jau, nevis kaut kādiem farmācijas pilieniem, bet augiem, ko pats var izaudzēt un lietot, piemēram, sāpju remdēšanai. Vakar bija savākti 824 paraksti, taču paredzams, ka pēc Eiropas Parlamenta jaunākajām aktivitātēm konkrētās sabiedrības grupas interese par marihuānas legalizācijas iespējām atkal pieaugs. Cerīgu ziņu kūciņu cepējiem sniegusi veselības ministre Ilze Viņķele. Ziņu aģentūrai LETA, komentējot Eiroparlamenta rezolūciju, viņa pavēstīja, ka «Latvijai jāseko līdzi laikam un notikumu attīstībai, taču nepieciešami argumentēti un pierādījumos balstīti viedokļi no ārstu un farmaceitu puses, lai sāktu apsvērt medicīniskās marihuānas legalizāciju Latvijā». Jāuzsver, ministre izteikusies nevis par marihuānas izmantošanu medicīniskos preparātos, bet tieši par marihuānas legalizāciju.

Pietiek jau ar alkoholu

Mediķu kritiskie viedokļi tiek izplatīti ik reizi, kad narkotiku un farmācijas lobistiem izdodas šo jautājumu aktualizēt. Latvijas Ārstu biedrība, piemēram, jau 2015. gadā – uzreiz pēc tam, kad Mana balss sāka parakstu vākšanu, izplatīja kategoriski noraidošu viedokli un solīja visiem iespējamiem līdzekļiem šīs iniciatīvas apkarot. Tā vienkāršā iemesla dēļ, ka runa esot par atkarību izraisošas vielas iespējamu legalizāciju. Neskaitāmas reizes nē tam ir teikuši Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra speciālisti. Un arī tiesībsargājošās iestādes. Policija teorētiski piekritusi izskatīt jautājumu par kanabinoīdus saturošiem medikamentiem, ja veselības nozare tādus atzītu par ieviešamiem. Taču ne jau marihuānas audzēšanu. Atļaujot noteiktu diagnožu slimniekiem audzēt un cept kūciņas, neizbēgami uzrastos viltus slimnieki, vai arī izpalīdzīgi dakteri, kas sliktu garastāvokli vai klienta vēlmi izklaidēties uzskatītu par narkodārzniecību attaisnojošu simptomu. Tāpēc tā vietā, lai legalizētu vēl vienu atkarības veidu, Latvijā vajadzētu ierobežot jau esošos – alkoholismu, smēķēšanu un azartspēļu atkarību. Bet narkotikas lai paliek iedzītas pagrīdē.