“Naudas mūļi”: tiek meklēti jaunieši ar bankas karti un vēlmi nopelnīt

Iedot draugam savu bankas karti vai izņemt naudu cita vietā un par to nopelnīt 50 vai 100 eiro? Ne vienam vien jaunietim šāds nieka darbiņš šķiet ārkārtīgi vilinošs. Taču Valsts policija brīdina, ka ar vieglu naudu, kura tiks ātri vien iztērēta, tiek nopelnīta arī kriminālatbildība un, visticamāk, ieraksts par sodāmību uz visu mūžu, kas nākotnē apgrūtinās iespēju atvērt kontus bankā, saņemt kredītus, iegūt kāroto izglītību vai ieņemt labi apmaksātu amatu.

“Mūsdienās nav vajadzības kādam uzglūnēt tumšā šķērsielā, lai piekautu un atņemtu maku, jo daudz ienesīgāka ir zagšana digitālajā vidē. Turklāt nekādas vardarbības – upuri savu naudu pat ļoti lielos apmēros atdod brīvprātīgi tikai vienas sarunas rezultātā. Gada laikā no Latvijas iedzīvotājiem tiek izkrāpti vairāk nekā 8 miljoni eiro, un, visticamāk, šī summa ir vēl lielāka, jo daudzi apkrāptie cilvēki kaunas par notikušo un par to neziņo,” atklāj Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieka vietniece Solvita Sļadze.

Eksperte skaidro, ka negodīgi iegūta nauda ir kaut kā jāpadara legāla un jānoslēpj noziedznieka identitāte, citādi ar izkrāptajām summām neko nevar iesākt, un te spēlē iesaistās “naudas mūļi”. Par krāpnieku upuriem parasti kļūst tie, no kuriem var kaut ko izkrāpt, tātad cilvēki, kuriem ir pietiekami daudz naudas, savukārt par “naudas mūļiem” visbiežāk kļūst jaunieši no 16 gadu vecuma, kuriem jau ir sava bankas karte ar diennakts limitu, kas pārsniedz 1000 eiro. Mazākiem bērniem diennakts limits parasti ir daži desmiti eiro, turklāt darbības ar karti uzrauga vecāki, bet krāpnieku interesēs ir ātri izlaist caur svešiem kontiem lielas naudas summas, tādēļ šādi ierobežojumi viņiem nav saistoši. Taču jaunieši, kas jau paši pārrauga savu finanšu saimniecību, kļūst noderīgi nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas jeb naudas atmazgāšanas procesā.

Lai veicinātu iedzīvotāju izpratni par finanšu noziegumu veidiem un iespējām pasargāt sevi no apkrāpšanas un iesaistīšanas krāpnieku shēmās, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) īsteno kampaņu “Nozieguma pēdas nevar atmazgāt”. Kampaņas ietvaros plašsaziņas līdzekļos, sociālajos tīklos un izglītojošās lekcijās FID kopā ar sadarbības partneriem informē par aktuālo situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā, par finanšu noziegumiem, to raksturu, smagumu un ietekmi uz ikvienu iedzīvotāju, kā arī skaidro iespējas, kā izvairīties no apzinātas un neapzinātas dalības finanšu noziegumos.

Kampaņas vēstnesis, kiberdrošības entuziasts Elviss Strazdiņš saka: “Mūsdienās par “naudas mūli” var kļūt jebkurš neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai sociālā statusa. Vieni par “mūļiem” kļūst neapzināti, piemēram, izpalīdzot kādam internetā iepazītam svešiniekam pārskaitīt naudu caur savu bankas kontu vai arī neapzināti iedodot piekļuvi savam kontam. Otri to dara apzināti ar mērķi nopelnīt. Jauniešiem šis kārdinājums viegli un ātri nopelnīt ir īpaši liels, jo nekādu iepriekšēju pieredzi un zināšanas neviens neprasa, un uz viņiem vieglāk izdarīt spiedienu. Ja vēl redz, ka arī draugi šādā veidā gūst peļņu, vispār neliekas nekas traks. Taču šie naudas līdzekļi bieži vien ir iegūti, apkrāpjot cilvēkus un sabojājot viņu dzīves. Un visi šie noziegumi gulstas arī uz “mūļu” sirdsapziņas, jo viņi palīdzēja tam visam notikt.”

Lai nekļūtu par krāpnieku upuri vai “naudas mūli”:

Neatklāj citiem savus personīgos datus!
Nekādos apstākļos neuztici savu karti un PIN kodu kādam citam!
Neļauj laist caur savu kontu nezināmas izcelsmes līdzekļus no svešiniekiem!
Domā kritiski un pārbaudi informācijas avotus!
Iemācies atšķirt īstus SMS un zvanus no neīstiem!
Atceries, ka krāpnieki nevarēs neko iesākt ar izkrāpto naudu, ja to nebūs iespējams legalizēt. Ikviena spēkos ir mazināt noziedzību un netīras naudas apriti, vienkārši neiesaistoties šādās darbībās!