NBS komandieris Leonīds Kalniņš: Latvijas teritorija ir aizsargāta

Turpinās lielākās militārās mācības kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas “Namejs 2018”. Mācībās piedalās vairāk nekā 10 000 dalībnieki – karavīri, brīvprātīgie, rezervisti, aizsardzības ministrijas darbinieki, policisti, robežsargi un citi. Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris, ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš intervijā “Rīta Panorāmai” šorīt atklājis savu gandarījumu par karavīru vienību un visu iesaistīto valstisko struktūru, sadarbības partneru, kaujas grupu, kaimiņu lietuviešu un igauņu spējām.

Tajā pašā laikā Kalniņš atzīst: “NBS daudz intensīvāk ir jānodarbojas ar bruņojuma iegādi, nodrošinājumu un infrastruktūras izveidi, kas ir nepieciešama tieši aizsardzības sistēmas izveidošanai.” Tās ir uzglabāšanas vietas jeb noliktavu sistēmas, kuras vajadzētu uzbūvēt un ieviest visā Latvijas teritorijā, un tas vislielākajā mērā skar tieši zemessardzes vienības.

Latvijas armija ar ASV finansiālu atbalstu apsver iespēju iegādāties UH-60M Black Hawk (no angļu val. ‘melnais vanags’) helikopterus. Projekts ir diezgan sarežģīts, jo tam būtu nepieciešami ne tikai piloti, bet arī inženieru komanda un vieta, kur tos novietot. Kalniņš to dēvē par “diezgan komplicētu projektu”, jo tas ietver pasūtījumu, kuru iespējams realizēt divu gadu laikā, jau minēto apkalpes personālu, kurš ir jāapmāca, kā arī nepieciešams uzbūvēt angāru Lielvārdes bāzē. Tāpat arī būtu jāsagatavo vieta lielam skaitam rezerves daļu, piemēram, rezerves dzinēji, turklāt uzglabāšanas vietai jābūt apsildāmai, un tas viss kopā veido lielu naudas summu. Pašreizējie armijai piederošie helikopteri ir jau gandrīz 40 gadus veci un nolietojušies. Plānots, ka pirmās helikopteru piegādes varētu notikt 2021. gadā, un kopējā summa varētu būt aptuveni 173 miljoni eiro, ziņo Defence News.

Black Hawk helikopteri ir multifunkcionāli, un, kā skaidro ģenerālleitnants, tie būs aprīkoti arī ar ieroču sistēmām, pie kurām pēc papildu līguma noslēgšanas viegli varēs piemontēt ieročus, kā arī sistēmas ugunsgrēku dzēšanai un slimnieku pārvadāšanai. Kamēr ASV, Mičiganas bāzē ar šādiem helikopteriem nodarbojas aptuveni 50 cilvēku liels sastāvs, Latvijā nav vajadzīgs tik liels skaits, jo jauno helikopteru iegādes gadījumā tiks apmācīts jau esošais Mi-17 personāls un pieaicināti vēl kādi speciālisti, skaidro komandieris. Konkrēts cilvēku skaits būs zināms pēc līguma noslēgšanas, kad Latvijā ieradīsies amerikāņu speciālisti un kopīgi ar NBS tiks izstrādāts projekts, cik lielā mērā tiks palielināts cilvēku skaits Latvijas armijas Gaisa spēkos.

“Namejs 2018” ietvaros sestdien Ādažu poligonā pirmo reizi ticis šauts no Austrijā iegādātām haubicēm, kuru darbības attālums ir līdz pat 40 kilometriem. Komandieris Kalniņš atzinis, ka “mūsu bruņojums, personāls un tā darbības efektivitāte neatpaliek no citām NATO dalībvalstīm”.

Tajā pašā laikā Latvijas drošība joprojām ir aktuāls jautājums visas valsts kontekstā. “Tautas Panorāma” ir noskaidrojusi, ka cilvēki Latgalē, pierobežā ir ļoti satraukti par Krievijas tuvumu un Ādažu bāzes tālumu jeb armija viņuprāt ir simtiem kilometru tālu. Uz jautājumu, kāds ir Latvijas armijas rīcības plāns gadījumā, ja valstī ienāk “zaļiem cilvēciņi”, Kalniņš atbildēja: “Šajā vingrinājumā [mācībās] tas tika atstrādāts. Mums izdevās nodemonstrēt lielisku sadarbību ar Valsts policiju Jēkabpilī un Valmierā. Ja mēs runājam tieši par Latvijas austrumu reģionu, es vēlos nomierināt iedzīvotājus, jo mēs esam izveidojuši 36. kaujas atbalsta bataljonu, kas ir dislocēts Lūznavā, un tajā lielākā daļa ir pilna laika karavīri. Tāpat Latgales pusē mums ir dislocēti arī pieci zemessardzes bataljoni. Un no iegādātajām pašgājēju haubicēm vesela baterija tiks izvietota tieši Latvijas austrumos. Principā Bruņotie spēki nosedz visu Latvijas teritoriju. Tā nav tikai centrālā dislokācija, un nebūs jāgaida 48 stundas, līdz ieradīsies armijas spēki aizsargāt.”

“Latvijas teritorija ir aizsargāta. Zemessardze ir dislocēta visur,” pauž Leonīds Kalniņš, kurš pasakās par atsaucību arī Latvijas iedzīvotājiem. Viņš min apmācību piemēru, kurā igauņu karavīri inscenēja uzbrukumu ziemeļaustrumu Vidzemei, un veikalos tika izlīmēti plakāti ar brīdinājumiem ziņot par redzētiem igauņu karavīriem, un telefona numurs, uz kuru zvanīt, un cilvēki ļoti aktīvi ziņoja.

Pagājušajā gadā bija visai plaša sabiedrības ažiotāža par to, ka tika izbraukātas teritorijas, kuras nedrīkstēja izbraukāt. Komandieris atzīst, ka NBS esot nolīdzinājuši visus savus izdarītos “nedarbus” privātīpašumos, izbraukājot gan ceļus, gan tīrumus. “[Šogad] visās brigādēs tika izveidotas speciālas vienības, kas uzreiz sazinājās ar zemes īpašniekiem un nolīdzināja izbraukātās teritorijas. Aizsardzības ministrijā ir speciāls konts, no kura mēs kompensējam radušos zaudējumus, ja nav iespējams vienoties citādā veidā. Mums ir noslēgti vairāk nekā 500 līgumi ar privātīpašniekiem par viņu īpašumu izmantošanu,” stāsta Kalniņš.

NBS organizētās militārās mācības “Namejs 2018” turpināsies no 20. augusta līdz 2. septembrim, un dažādi militārie treniņi aptvers vismaz 36 novadus. To mērķis ir pārbaudīt un pilnveidot NBS gatavību valsts aizsardzības uzdevumu izpildei kā patstāvīgi, tā arī kolektīvās aizsardzības sistēmas ietvaros.

Foto: F64