“Nekā personīga”: Dana Reizniece-Ozola EK pārmet patvaļīgu kritēriju maiņu
Lai atbilstu Eiropas Komisijas (EK) kritērijiem, Latvijas budžeta izdevumus vajadzētu samazināt par aptuveni 300 miljoniem eiro, svētdien vēstīja TV3 izmeklējošās žurnālistikas raidījums “Nekā personīga”. Pēc finanšu krīzes 2011. gadā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās ievērot stingrākus noteikumus, un uzraudzība tika nodota EK rokās, kas turpmāk rūpējās par to, lai valstis netērā vairāk par to, cik ir ļauts.
“Nekā personīga” stāstīja par to, kā EK izvērtē ES valstu budžetus. Tas notiek pēc diviem kritērijiem. Pirmais un līdz šim nozīmīgākais bija strukturālās bilances kritērijs, kas noteica, lai valstis nepārsniedz pieļaujamo budžeta deficīta slieksni. Ja valsts ekonomika aug, tad tā drīkst tērēt vairāk. Tas Latvijai bija izdevīgi, jo līdz ar ekonomikas izaugsmi tēriņus ik gadu varēja pacelt. Otrs kritērijs ir pievērsties valstu izdevumiem. Tas nozīmē neļaut valdībām palielināt izdevumus straujas ekonomikas izaugsmes apstākļos, bet gan samērot izdevumus ar vidējo iekšzemes kopproduktu 10 gadu laikā. Latvijai šis rādītājs ir aptuveni 2,5%.
EK aktivizētais otrais kritērijs Latvijai ir neizdevīgs, jo visus ienākumus virs 2,5% ir jānovirza valsts parāda segšanai, skaidro raidījums. Latvijas 2019. gada fiskālā telpa ir faktiski izsmelta, atzina EK pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis. Turklāt EK pavasarī Latvijai izteica brīdinājumu par riskiem, ko rada abi kritēriji.
Savukārt finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) EK pārmet patvaļīgu kritēriju maiņu. “Mums šobrīd notiek diskusija ar EK par metodoloģiju, kāda tiek piemērota, vērtējot budžetu. Pagājušajā gadā tika saskaņots gan 2018. gada budžets, gan trīs gadu budžets. Tam tika izmantots bilances nosacījums, un mūsu budžets tika vērtēts kā pilnīgi atbilstošs, viens no labākajiem Eiropas Savienībā. Savukārt šogad EK voluntāri ir izdomājusi, ka tā labāk gribētu ņemt vērā izdevumu pieauguma nosacījumu, bet bez jebkāda objektīva pamatojuma. Tas Latvija gadījumā nav labvēlīgs,” atzina ministre. Zemītis raidījumam “Nekā personīga” gan izteicies, ka EK pret visām ES dalībvalstīm izturas vienādi, tāpēc Latvijai vajadzētu uzticēries komisijas lēmumam kritērija izvēlē.
Finanšu ministrija par izmaiņām ir zinājusi jau kopš maija, taču publiski nav paziņojusi par gaidāmajiem taupības pasākumiem. Ja izveidojas situācija, ka Latvija neievēro EK kritērijus, komisija var uzsākt pārkāpumu procedūru un likt Latvijai iemaksāt 0,2% no IKP tik ilgi, līdz pārkāpums ir novērsts. Latvijas gadījumā tie ir aptuveni 60 miljoni eiro.
Foto: F64