Nemiro: Rīgai nav jābūt zaļākai!

Šodien par savu dalību Rīgas domes ārkārtas vēlēšanās oficiāli paziņos starp valdību veidojošajām partijām sabiedrībā viszemāk vērtētā KPV LV. Organizācija šī gada sākumā cīnījās ar iekšējām problēmām, kuras izraisīja partijas dibinātāja un valdes locekļa Artusa Kaimiņa aiziešana no partijas un biedru nespēja sapulcēties lemttiesīgai biedru sapulcei.

Atrodoties nepatīkamo notikumu virpulī, KPV LV februārī nopietni apsvēra iespēju Rīgas domes vēlēšanās nepiedalīties. Eksperti to skaidroja ar nespēju izveidot tādu komandu, kurai būtu pa spēkam uzrunāt vēlētāju. Taču jūnijā partija viedokli mainīja un paziņoja, ka vēlēšanās tomēr piedalīsies.

Organizācijas viedokļa maiņu par pareizu atzina politisko norišu vērotāji, kas pamatoti atgādināja, ka, izvēloties nekandidēt vēlēšanās, partija būtu pieļāvusi milzīgu kļūdu. “Startēšana vēlēšanās ir politisko partiju dzīves cikla galvenais periods. Tās vēlētājiem atgādina par sevi ar kampaņām. Nestartēt būtu neloģisks lēmums,” saka politologs Filips Rajevskis, kurš ļoti kritiski vērtē iespēju, ka KPV LV varētu tikt ievēlēta Rīgas domē.

Par spīti tam, ka KPV LV savu viedokli par dalību vēlēšanās mainījusi, tai joprojām ir atpazīstamu un ievēlamu personību deficīts. Par to liecina arī tas, ka organizācijas pārstāvji neslēpj ‒ saraksta galvgalī būs arī Saeimas deputāti.

Tas, kuram partija būs uzticējusi mēra amata kandidāta godu, kļūs zināms šodien, bet neoficiāla informācija liecina, ka tas varētu būt bijušais ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Augsto amatu viņš zaudēja, jo Satversmes aizsardzības birojs vairs neuzticējās ministram tik tālu, lai tas varētu strādāt ar valsts noslēpumu saturošu informāciju. R. Nemiro noraidīja jebkādas aizdomas par nevēlamiem sakariem vai darbībām, kas SAB dotu pamatu pieņemt lēmumu liegt viņam pielaidi valsts noslēpumam, taču biroja lēmumu tā arī nepārsūdzēja. KPV LV līderi pauda vien aizdomas, ka R. Nemiro atstādināšana bijusi politiski motivēta, bet, aizbildinoties ar Covid-19 izraisīto ārkārtējo situāciju, paziņoja, ka koalīciju nešūpos un virzīs jaunu ekonomikas ministru.

Pirmdien [šodien] jūsu pārstāvētā partija iepazīstinās ar Rīgas vēlēšanu programmu un saraksta līderiem. Nav noslēpums, ka pēdējā laikā KPV LV nevar lepoties ar popularitāti vēlētāju vidū. Kādus rezultātus, jūs prognozējat ārkārtas vēlēšanās?

Mēs ejam uz uzvaru. Domājam, ka tas nav viegli sasniedzams mērķis, bet tas ir sasniedzams. Mūsu reitingi ir mazi, jo vēl neesam iezīmējuši, ka kandidēsim uz Rīgu. Mums arī bija objektīvas problēmas ar valdi, kuru apstiprinājām pavisam nesen. Rīgā vēlētājs domā par personībām un piedāvājumu. Ja skatāmies uz konkurentiem, tad mazāk pazīstami cilvēki pasniedz savas idejas rīdziniekiem, viņi tiek novērtēti, un tas parādās reitingos. Es par reitingiem neuztraucos, mums vēl daudz darba priekšā, mēs iesim uz uzvaru.

Kādas būs KPV LV programmas galvenās atšķirības no pārējām partijām? Daudzi, piemēram, par vienu no saviem mērķiem noteikuši “zaļu Rīgu”.

Mēs šajā virzienā neejam. Nekāda zaļā Rīga, tā jau ir zaļa. Rīgai nav jābūt zaļākai. Sabiedriskais transports un satiksme ir pašsaprotams uzdevums – tas ir neatliekamais darbs.

Manuprāt, būtiskāk ir pievērst uzmanību degradētajām teritorijām. Tehnoloģiskie parki tajās ir iespējami, bez lielām investīcijām, jo infrastruktūra tur jau ir. Mēs skatāmies, kā attīstās citas, krietni mazākas pilsētas. Tām tas ir izdevies, gan piesaistītas investīcijas, gan izveidotas darba vietas.

Rūpēsimies arī par taisnīgu atalgojumu pašvaldības uzņēmumos. Zinu, ka daudziem darbiniekiem nav atbilstošas stundas likmes, tiem piemēro dažādus sodus un samazina atalgojumu.

Tāpat mēs zinām, ka budžeta veidošanas ietvaros Rīgai ar izstieptu roku bija jānāk uz valdību pēc naudas līdzekļiem, kas iepriekšējos gados bija izsaimniekoti. Tas ir plašs darbs, un to visu var paveikt.

Jau ilgāku laiku kuluāros tiek mēļots, ka jūs varētu būt partijas saraksta līderis. Tas atbilst patiesībai?

Sarakstā es būšu, bet līderu tops būs zināms pirmdien [šodien].

Sākoties ārkārtējai situācijai, jūs zaudējāt ekonomikas ministra amatu, jo bijāt zaudējis Satversmes aizsardzības biroja uzticību. Kāpēc jūs nepārsūdzējāt SAB lēmumu?

Pirmkārt, tas bija karantīnas laiks. Līdz ar to tas tika nokavēts. Protams, varu domāt par procesuālā termiņa atjaunošanu, taču to nedarīšu. Tajā brīdī valdībai bija jāstrādā, un, ja es būtu tiesājies, tas viss prasītu laiku, bet ekonomikas ministram jau bija jābūt un jāstrādā. Tas bija pareizākais veids, kā rīkoties tajā situācijā, nevis ilgstoši tiesāties un gaidīt rezultātus, bet ekonomikas ministrs tajā laikā nestrādātu.