Neoficiāla informācija liecina, ka NBS pārtikas apgādes iepirkumā konstatēti vairāki pārkāpumi

Aizsardzības ministrijā piektdien noslēdzās pārbaude, kā Rojā reģistrēta firma tika pie 330 miljonu eiro pasūtījuma Nacionālo bruņoto spēku apgādei ar pārtiku. Nelielais uzņēmums saskaņā ar noslēgto līgumu ir atbildīgs arī par rezervēm kara gadījumā. TV3 raidījumam“Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka iepirkuma pārbaudē atklāta virkne pārkāpumu un sāks dienesta izmeklēšanu. Esam uzzinājuši arī, ka uzvarējušās firmas līdzīpašnieks advokāts Modris Supe iepriekš pārstāvējis Krievijas Federācijas intereses lielā darījumā Latvijā. Tomēr šis aspekts pirms armijas iepirkuma nav ticis pārbaudīts.

Iepirkumu sāka vēl iepriekšējā aizsardzības ministra no “Latvijas attīstībai” Arta Pabrika laikā. NBS līgumu ar “Zītari LZ” slēdza šā gada janvārī. “Nacionālās apvienības” ministre Ināra Mūrniece rosināja sākt pārbaudi par aizdomīgo iepirkumu. Šonedēļ tā ir pabeigta. Mums neoficiāli zināms, ka pārbaudē atklāta virkne pārkāpumu un sāks dienesta izmeklēšanu. Iepriekš ministre norādīja, ka aizdomīgas izskatās pretendentiem izvirzītās tehniskās prasības; tāpat nav skaidrs, kā līgumu varēja noslēgt par 330 miljoniem eiro, ja budžetā tādas naudas nav.

“Tie ir konkrēti jautājumi gan iepirkumu komisijai, gan tiem cilvēkiem, kuri veidoja šo iepirkumu. Kāda ir bijusi šī pieeja. Mēs runājam par apgādes sistēmu, par loģistiku visiem NBS. Protams, tur vajadzēja būt arī drošības prasībām,” norādīja Mūrniece.

“Nekā personīga” jau stāstīja, ka lielākais pārtikas ražotājs “Dobeles dzirnavnieks” atteicies no sadarbības ar NBS iepirkuma uzvarētāju “Zītari LZ”. Šonedēļ Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, kas pārstāv 60% tirgus, armijas noslēgto līgumu aicināja apturēt. Tas neatbilstot ne ražotāju, ne godīgas komercprakses, ne konkurences principiem. Tai nav zināms neviens ražotājs, kurš būtu gatavs glabāt pārtiku kara gadījumam. Saskaņā ar “Zītari LZ” un NBS noslēgto piecu gadu līgumu firma to garantē.

“(NP: Tad šobrīd krājumi ir vai nav armijai?) Šobrīd uz diviem mēnešiem nav jānodrošina. Tātad februāris, marts netiek prasīts, lai būtu nodrošinātas rezerves. No NBS notiek iespējams kaut kādas izmaiņas rezervju sarakstā. (NP: Tad ja šobrīd sākas karš, rezervju nav?) Nemācēšu pateikt.”

Viens no firmas “Zītari” īpašniekiem ir zvērināts advokāts Modris Supe. Pērn vasarā Supe iecelts par prokūristu ar tiesībām uzņēmumu pārstāvēt atsevišķi.

“Zītari” līdzīpašnieks 2021. un pagājušā gadā ziedojis “Latvijas attīstībai” vairāk nekā 4000 eiro. Eksministrs Pabriks par ziedojumiem no Supes savai partijai neesot zinājis, un viņu personīgi nepazīstot.

“(NP: Cik jūs esat drošs par “Zītari LZ” spējām izpildīt lūgumu ar NBS?) Es nenodarbojos ar saimnieciskajiem jautājumiem. (NP: Un kā jūs skaidrojat to savu ziedojumu Latvijas attīstībai? Tā bija tikai sakritība, ka “Zītari” uzvarēja vienlaikus?) Jā. Sakritība, jo tie (ziedojumi) bija vēl pirms iepirkuma izsludināšanas.”

Modris Supe 1990. gados bija ietekmīgs spēlētājs un bijis klāt tolaik nozīmīgākajās shēmās.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas vadītājs Andrejs Panteļējevs uzskatīja Supi par vienu no “Latvenergo” trīs miljonu afēras organizētājiem. Lai darījums varētu notikt, tam vajadzēja visu tā laika valdošo spēku atbalstu. Supe tolaik bija Ziedoņa Čevera vadītās Demokrātiskās partijas “Saimnieks” biedrs. Tā bija viena no trim koalīcijas partijām Andra Šķēles valdībā. Supe vadīja Ministru prezidenta biedra Ziedoņa Čevera politisko biroju. Parlamentārā izmeklēšanas komisija uzskatīja, ka Čevera biroja vadītājs veicis darbus Lihtenšteinas ārzonas firmas pārstāvja vārdā, uz kurieni tika pārskaitīti un kur pazuda “Latvenergo” trīs miljoni.

Supi netiesāja. Viņš atteicās liecināt. Līdzīgi kā cits shēmā iesaistītais – Šķēles “Tautas partijai” pietuvinātais advokāts Andris Grūtups, Supe apgalvoja, ka tobrīd veicis advokāta pienākumus.

Kā Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Supe tika iecelts arī par maksātnespējīgās “Banka Baltija” administratoru. To saistīja ar viena no bankas īpašnieka – Aleksandra Laventa interesēm. No administratora pienākumiem “Bankā Baltija” Supi atcēla pēc Latvijas Bankas un Finanšu ministrijas prasības.

“Nekā personīga” zināms, ka Andris Mālenders – Supes biroja advokāts – pārstāv sankciju sarakstā esošā “Alfa Bank” īpašnieka Pjotra Avena intereses.

Šā gada 13. janvārī Mālenders iesniedza vēstuli Kremļa oligarha vārdā Tieslietu, kā arī ārlietu ministrijai. Vēstulē apgalvots, ka pret Avenu nepamatoti noteikti ierobežojošie pasākumi. Avens neesot sniedzis atbalstu Krievijas lēmumu pieņēmējiem, kas atbildīgi par Krimas aneksiju vai Ukrainas destabilizāciju.

Ar advokāta iesniegtās vēstules starpniecību, Avens aicina Latviju pārskatīt savu pozīciju Eiropas savienības Vispārējā tiesā pret viņu. Tāpat Krievijas baņķieris prasa Latvijai neatbalstīt sankciju pagarināšanu attiecībā pret viņu.

Zvērināts advokātsAndris Mālenders pauda: “(NP: Mālendera kungs, varbūt, ka jūs varat atbildēt uz jautājumu, cik sen jūs pārstāvat Pjotra Avena intereses?) Bet es atnācu uz darbu, vai es jūs traucēju darbā? (NP: Es jums uzdevu jautājumu…)”

Mālenders rakstiskās atbildēs “Nekā personīga” darīja zināmu, ka Avenu pārstāv personiski. Līgumu par juridiskās palīdzības sniegšanu slēdzis pērn pavasarī un tas joprojām ir spēkā. Par palīdzības ietvaru un apjomu sniegt ziņas nevar, jo likums to neļauj.

Juridiskās palīdzības sniegšana personām, pret kurām ir vērstas sankcijas, nav aizliegta, mums sacīja Advokātu padomē. Tomēr advokāti nevar konsultēt, piemēram, kā apiet vai neievērot sankcijas. Un ir apgrūtināta honorāra saņemšana. Naudas izmaksai jāsaņem atļauja. Zināms, ka ne Finanšu un kapitāla tirgus komisija, ne Latvijas Banka Latvijas finanšu iestādēm nav devusi šādu atļauju.

Mālenders informēja, ka pašlaik viņam nav citu klientu no Krievijas federācijas un, cik viņam zināms, tādu nav arī citiem Supes birojā praktizējošiem advokātiem: “Es atvainojos man nekas par klientiem jūs nav jāinformē! Es nevaru, ne apliecināt, ne noliegt! (NP: Citi pilnvarojuma līgumi ar Krieviju? Piemēram, par “Jantarnij Bereg”?) Nē, nav tādi. (NP: Un “Maskavas nams”?) Nav tāds bijis, nezinu. (NP: Bet pilnvarojuma līgums (Ar Krievijas federāciju) par “Jantarnij Bereg” beidzās kad?) Es nezinu. Paldies!”

Sanatorija “Jantarnij Bereg” jeb “Dzintarkrasts” Jūrmalā pieder Krievijas Federācijas Prezidenta lietu pārvaldei. Tas pakļauts sankcijām un īpašums patlaban iesaldēts. Taču ēka iepriekš nepiederēja Krievijai.

Pēc neatkarības atgūšanas Labklājības ministrija ar Krieviju slēdza sadarbības līgumu. Bet 2004. gadā kāda Jūrmalas zemesgrāmatas tiesnese sanatoriju nelikumīgi ierakstīja uz Krievijas vārda.

Lai gan Ģenerālprokuratūra to apstrīdēja tiesā, tiesāšanās ieilga. Ivara Godmaņa valdība 2008. gadā uzdeva sākt sarunas par “Dzintarkrasts” īpašuma tiesību sakārtošanu ārpustiesas ceļā.

Toreizējais Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs apstaigāja Saeimas frakcijas, lai iekustinātu jautājumu par sanatorijas atdošanu viņa valstij. Pēc ilgām sarunām Latvija piekrita atdot sanatoriju Krievijai, pretī iegūstot ēku Maskavā. Ģenerālprokuratūras sākto tiesvedību izbeidza.

2013. gada 7. novembra tiesas lēmumā, kas ir “Nekā personīga” rīcībā, redzams, ka Krievijas federācijas intereses šai darījumā pārstāv advokāts Modris Supe.

Krievijas sanatorijas ilggadējais direktors Viktors Daņilokhs ielikts Latvijas “melnajā sarakstā”. Un sanatorija slēgta. Formālais iemesls – tajā notiekot rekonstrukcija.

“Dzintarkrasts” ne vien bija iecienīta atpūtas un ārstēšanas vieta Padomju Savienības elitei, Krievija finansēja veselības programmas kara veterāniem, to apmeklēja Krievijas amatpersonas. Sanatorijā rīkoja izklaides pasākumus, tādus kā Soviet party un notikušas citas padomju laikus slavinošas aktivitātes.

Tagad vairāki Saeimas deputāti uzskata, ka tā bija kļūda atdot milzīgo īpašumu Krievijai. Starpvalstu līguma ceļā apmainītie īpašumi sarežģī sanatorijas iespējamo atņemšanu Krievijai.

Neraugoties uz iepriekšējā tieslietu ministra Jāņa Bordāna apņemšanos jau pērn konfiscēt iesaldētos Krievijas valsts īpašumus, nekas uz priekšu pavirzījies šai jautājumā nav.

Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mihails Papsujevičs raidījumam norāda:“Neskatoties uz to, ka īpašums pieder sankcionētai personai, tāda tieša risinājuma, vienkārša risinājuma, kā to izdarīt, nav. (NP: Tad Latvija nespers atsevišķu soli no pārējās starptautiskās sabiedrības, un pati neradīs precedentu?) Mēs īsti nevaram.”

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks rāda nesen safilmēto Maskavas namu Rīgas centrā. Arī šis ir Krievijas īpašums. Lai gan Maskavas nama darbība sankciju dēļ ir daļēji apgrūtināta, tajā joprojām tiek nodrošināti Latvijai nedraudzīgi pasākumi.

“Tas joprojām rada riskus valsts drošībai. Maskavas nams ir “maigās varas” līdzeklis jau kopš pastāvēšanas sākuma,” sacīja Ratnieks.

Rīgas vicemērs saņēmis Valsts drošības dienesta atzinumu, ka “Maskavas nama” pastāvēšana turpina radīt apdraudējumu valsts drošībai. Ratnieks vērsies Saeimas Nacionālās drošības komisijā, lai tā vērtētu šī īpašuma atsavināšanas iespējas, balstoties uz drošības apsvērumiem.

“Pirmkārt, NDK vadītājam ir jāsasauc sēde par šo jautājumu un jālemj. Pašlaik kvorums ir. Četriwm no septiņiem deputātiem ir pielaides [valsts noslēpumam] tai skaitā man. Tas būtu svētīgs darbs šo atsavināt. Taču ir svarīgi, lai likumprojekts netiek vēlāk apstrīdēts.”

“Ir pilnīgi skaidrs, ka Ukrainai ne tikai jāpalīdz uzvarēt, bet jāpanāk tas, ka tiek samaksātas šīs te reparācijas, un, ka šie īpašumi un aktīvi, kas šobrīd ir Krievijas aktīvi, ka tie nonāk Ukrainas rokās vai viņi tiek atsavināti Krievijai. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šogad būtu jābūt situācijai, ka Latvijas parlaments jau saņem konkrētus priekšlikumus un mēs atveram jau konkrētus likumprojektus, lai šo jau pieņemtu konkrētos likumos,” sacīja Smiltens.

Arī Ārlietu ministrija “Nekā personīga” atbildēja, ka Eiropas Savienības dalībvalstīs iesaldētie Krievijas līdzekļi ir jāizmanto Ukrainas atjaunošanai. Latvija kopā ar citām dalībvalstīm veicot darbu pie vienota mehānisma izstrādes.

Aizsardzības ministrijai vaicājām, vai pirms vērienīgā pārtikas iepirkuma armijai nebija jāveic pretendentu īpašnieku pārbaudi. Un, vai Militārās izlūkošanas un drošības dienestam nebija jāpārliecinās, ka uzņēmums, kas glabās pārtikas rezerves kara gadījumam armijai, atbilst visām drošības prasībām. Saņēmām atbildi, ka iepirkuma process sākās pirms Krievija iebruka Ukrainā un pretendenti bija jau iesnieguši savus pieteikumus. Šādu pārbaudi varēja prasīt iepirkuma organizētāji un tas bija jāiestrādā nolikumā, taču VALIC to nedarīja.

Komentāri

cumshots vines.https://www.yoloxxx.com/

www.yaratik.pro