Nodokļu parādi iedzīvotājus dzen izmisumā

Valsts atradīs iespēju un nežēlos līdzekļus, lai no iedzīvotājiem piedzītu nodokļu parādu, savukārt gadījumos, kad ir izveidojusies nodokļu pārmaksa un iedzīvotājam būtu iespēja to saņemt atpakaļ, valsts konkrēto iedzīvotāju par to neinformē. Līdz ar to iespējama situācija, ka daļa iedzīvotāju gadiem nav saņēmuši no valsts atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, bet šogad, izveidojoties nodokļu parādam, valsts nekavēsies to piedzīt. Ar iespējamu nodokļu parādu par 2018. gadu jārēķinās vismaz 60 tūkstošiem, ja ne vairāk iedzīvotājiem.

Var jau, protams, teikt, ka iedzīvotāji paši ir vainīgi, ka gadiem nav iesnieguši Gada ienākuma deklarācijas, kas ļauj saņemt atpakaļ pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli gan gadījumos, kad darba devējs ir nekorekti ieturējis nodokli, gan arī gadījumos, kad iztērēta noteikta naudas summa ārstniecībai vai izglītībai. Taču paradoksāli ir tas, ka pretējā situācijā, kad ir izveidojies nodokļu parāds, Valsts ieņēmumu dienests (VID) to piedzīs neatkarīgi no tā, vai persona pati ir iesniegusi Gada ienākuma deklarāciju vai nē.

EDS neiztur pārslodzi

Gada ienākumu deklarācijas par iepriekšējo gadu Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar esošo likumdošanu sāk pieņemt 1. martā. Arī šis gads nebija izņēmums, un jau uzreiz pēc pusnakts VID elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) sāka pieslēgties iedzīvotāji. Vieni centās pirmie iesniegt savas deklarācijas, tādējādi cerot arī ātrāk saņemt pārmaksāto nodokļu atmaksu, otri vēlējās pārliecināties, vai nav izveidojies nodokļu parāds. Pirmajā dienā EDS centās pieslēgties tik daudz lietotāju, ka sistēma neizturēja slodzi un VID bija spiesta uz laiku tās darbību apturēt un vēlāk ierobežot lietotāju skaitu.

Valsts ieņēmumu dienestā šā gada 1. martā līdz pulksten 16 kopā tika iesniegtas 66 498 gada ienākumu deklarācijas, kas ir lielākais skaitlis pēdējos gados. Arvien vairāk iedzīvotāju to izvēlas darīt elektroniski, un līdz pulksten 16 EDS saņemtas 65 673 deklarācijas. Klātienē, Rīgas klientu apkalpošanas nodaļā, pieņemtas 825 deklarācijas.

EDS lietotāju aktivitāte sākās jau no pusnakts, kad pirmajās 15 minūtēs pēc pusnakts sistēmā bija vairāk nekā 26 000 lietotāju, kas ir trīs reizes vairāk nekā pirms gada. Tomēr vislielākā aktivitāte bija vērojama dienas pirmajā pusē, kad 38 000 lietotāju vienlaikus centās iesniegt deklarācijas EDS. Salīdzinot ar 2018. gadu, tas ir aptuveni četras reizes lielāks vienlaikus pieslēgušos lietotāju skaits.

Ar sapratni grāmatvedībā

EDS darbība atjaunojās, taču prieka no tā daudziem nebija nekāda. Daļa iedzīvotāju ar nožēlu konstatēja, ka, pat neskatoties uz to, ka strādāts legālā darbā un nešmaucoties, viņi palikuši valstij parādā – viens deviņus eiro, cits 90 eiro, vēl cits 250 eiro utt. Sociālos tīklos klejo kādas māmiņas bēdu stāsts par sava bērna pirmo saskari ar nodokļu sistēmu – proti, pastrādājot vasarā algotu darbu, devītklasniece valstij palikusi parādā 9,45 eiro. Savukārt divu bērnu māmiņa, kuras alga ir 650 eiro, valstij palikusi parādā 200 eiro. Viņa ir šokā, kā lai ietaupa šo parāda summu, pat ar 650 eiro knapi savelk galus kopā.

Arī VID atzina, ka piektdien puse no visiem iedzīvotājiem, kuri zvanīja uz VID konsultāciju telefonu, interesējās, kāpēc viņiem ir radies nodokļu parāds.

Valsts ieņēmumu dienests iepriekš pieļāva, ka ienākumu nodokļa parādnieki varētu būt aptuveni 60 tūkstoši, taču šobrīd, kad ir jau pieejamas gada ienākumu deklarācijas un teorētiski vajadzētu būt zināmiem visiem nodokļu parādniekiem un kopējai summai, VID to vairs neatklāj, aizbildinoties, ka katrs gadījums jāvērtē atsevišķi. Iespējams, parādnieku ir krietni vairāk, vai arī VID cer, ka iedzīvotāji parādu dzēsīs, iesniedzot čekus par attaisnotiem izdevumiem. Taču pat tādā gadījumā tas nemazina nepatīkamo sajūtu par parādu.

Katram nodokļu parādam ir skaidrojums. Piemēram, parāds varētu būt veidojies, ja kāds strādā vairākās darbavietās un, summējot visus ienākumus, tie pārsniedz 20 004 eiro gadā, kad jau būtu jāsāk ieturēt 23% IIN, bet īstenībā ienākuma nodoklis no visas summas ieturēts 20% apmērā. Tāpat parādnieku sarakstā var būt nokļuvuši strādājošie ar ļoti neregulāriem ienākumiem vai arī tādi, kuri 2017. gadā nestrādāja pilnu gadu vai arī saņēma mazāk nekā 2018. gadā. Šādos gadījumos viņiem VID prognozētais neapliekamais minimums bija mazāks, nekā tam patiesībā vajadzētu būt.

Lai izvairītos no iespējamas parādu situācijas, strādājošais varēja lūgt savam darba devējam jau uzreiz rēķināt 23% IIN un nepiemērot neapliekamo minimumu. Tad drīzāk būtu izveidojusies nodokļu pārmaksa un parāda vietā varētu saņemt nodokļu atmaksu.

Taču šaubos, ka šīs likuma nianses visi darba ņēmēji patiešām zina un izprot. Likuma normas iedzīvotāja ienākuma nodokļa aprēķināšanai ir gana komplicētas.

Arī Finanšu ministrija atzīst, ka, ieviešot nodokļu izmaiņas 2018. gadā, sistēma kļuvusi sarežģītāk administrējama. Nosakot prognozējamo mēneša neapliekamo minimumu, VID rīcībā nevar būt visa informācija par taksācijas gada laikā gūto ienākumu, kā arī nodokļa maksātāja specifisko situāciju. Tādējādi iespējams, ka VID prognozētais mēneša neapliekamais minimums tomēr ir noteikts lielāks, nekā cilvēks ir tiesīgs piemērot, ņemot vērā viņa faktiskos taksācijas gada ienākumus.

Ja nodokļa maksātājs jau taksācijas gada laikā nav izmantojis kādu no likuma piedāvātajām iespējām, lai novērstu nepieciešamību piemaksāt IIN (piemēram, atteikties no diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas u.c.), var rasties situācija, ka šāds IIN piemaksas pienākums rodas, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Ja cilvēks līdz šim nav veicis saimniecisko darbību, saņēmis ienākumus ārvalstīs un citus ienākumus, kuru gūšanas gadījumā jau līdz šim bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, viņam varētu trūkt zināšanu un pieredzes par gada ienākuma deklarācijas iesniegšanu un IIN piemaksas veikšanu.

Parādi un pārmaksa

VID atgādina, ka 1. marts ir tikai deklarācijas iesniegšanas datuma sākums un pat tie iedzīvotāji, kuriem deklarācija par 2018. gadu jāiesniedz obligāti, to var izdarīt līdz pat 2019. gada 1. jūnijam ieskaitot. Savukārt, tie iedzīvotāji, kuri vēlas tikai atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli par ārstniecību, izglītību u.c. attaisnotajiem izdevumiem, deklarāciju par 2018. gadu var iesniegt visa 2019. gada laikā, kā arī vēl divus ar pusi gadus pēc tam, proti, līdz pat 2022. gada 16. jūnijam.

Nodokļu parādniekiem Gada ienākumu deklarācija gan ir jāiesniedz obligāti, un tas ir jāizdara līdz 1. jūnijam, savukārt nodokļa parāda nomaksu varēs veikt līdz gada beigām vai atsevišķos gadījumos, iespējams, vēl ilgāk. Pagājušajā nedēļā valdība apstiprināja grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tie paredz pagarināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas termiņu par 2018. un 2019. taksācijas gadu tiem, kuriem parāds veidojies pamatā uz diferencētā neapliekamā minimuma piemērošanas pamata un kuru gada ienākums nepārsniedz 20 004 eiro, taču ņemot vērā, ka šīs personas negūst cita veida ienākumus.

Šādām personām 2018. un 2019. gada ienākumu deklarācijā aprēķinātā nodokļa parāda samaksas termiņš tiktu pagarināts līdz 2020. gada 1. decembrim.

FM atgādina, ka maksātājam pastāv arī iespēja iesniegt čekus par attaisnotajiem izdevumiem. Tas nozīmē, ka ar šādi radušos IIN pārmaksu varēs segt vai samazināt par attiecīgo taksācijas gadu maksājamo IIN. 2018. gadā summa, no kuras viena persona var atgūt daļu nodokļa par attaisnotajiem izdevumiem, ir 600 eiro, ievērojot nosacījumu, ka attaisnotie izdevumi nepārsniedz 50% no strādājošā gada ienākumiem pirms nodokļu nomaksas.