Novadu reformas gaidās pirmās diskusijas – emocionāli piesātinātas

Latvijas Pašvaldību savienības organizētā Novadu diena Gulbenē iezīmēja sākumu sabiedriskajai apspriešanai sakarā ar tālāko administratīvi teritoriālo reformu valstī, kas pabeidzama līdz 2021. gada pašvaldību vēlēšanām. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce, braucot uz Gulbeni, bija Pašvaldību savienībai darījis zināmu ne tikai nākotnes Latvijas kartes variantu ar 35 pašvaldībām šobrīd esošo 119 vietā, bet arī informējis par veicamās reformas kritērijiem.

Bija iecerēts, ka Gulbenē notiks diskusija tieši par to. Glaudīšanas pa galvu nebija, bet arī plūkšanās pašvaldību vadītāju starpā nenotika, kaut reforma, kādu piedāvā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), lielākajā daļā pašvaldību vadītāju, kā izskatījās, atsaucību neraisa.

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Gints Kaminskis jau pašā sakumā centās auditoriju noskaņot uz sadarbību. Viņš neslēpa – tautā ministra J. Pūces piedāvātais reformas variants tēlaini ir pielīdzināts pasviestam «kaulam». Sak’, tagad pašvaldības savā starpā «izplosīsies, kas paliks dzīvi, kas paliks beigti». «Mēs noteikti šādā veidā nedarīsim,» sacīja G. Kaminskis. Viņš izcēla pašvaldību galveno uzdevumu: «Mums visiem jādomā par katru cilvēku, kurš dzīvo lielā centrā, vidējā centrā, mazā centrā. Un par tiem cilvēkiem, kuri dzīvo tālāk no šiem centriem.» Ir pusgads laika, lai kopīgi atrastu labākos risinājumus, – uzsvēra ministrs J. Pūce. Viņš solīja, ka šajā pusgadā uzklausīti tiks ne tikai pašvaldību darbinieki, bet arī iedzīvotāji.

Tomēr Gulbenē ļoti konkrēta publiskā saruna neveidojās, jo izskatījās, ka pagaidām tai īsti gatavs nav neviens. Lielākoties izskanēja vispārēji konceptuāli pārspriedumi. Ar interesi auditorija noklausījās pētnieka Andra Miglava un Latvijas Universitātes asociētā profesora Māra Pūķa uzstāšanos ar viņu skatījumu par gaidāmo reformu, kā arī ieklausījās Nacionālās attīstības plāna pārzinātāja Vladislava Vespera teiktajā, bet ministra J. Pūces publiskās runas laikā zālē bieži vien atskanēja neapmierināta ņurdoņa. Ministram daudz tika jautāts. Arī par to, cik maksās reforma. Ministrs atbildēja sašaurināti par gaidāmajām adresācijas izmaksām, mainot novadu robežas, un tie būšot aptuveni septiņi līdz astoņi miljoni eiro. «Kurš to maksās?!» zālē nošalca jautājums. Vēl iezīmējās, ka pašvaldību vadītāji negrib pieņemt ministra pārmetumus par pārāk gausām darbībām skolu tīkla sakārtošanā. Savukārt J. Pūce ne pārāk atsaucīgi iesaistījās pašvaldību vadītāju rosinātajā sarunā par nepieciešamību Latvijā tomēr veidot arī jau sen iecerētās otrā līmeņa pašvaldības – apriņķus. Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, Saeimas deputāts Viktors Valainis pauda, ka uz reformu ir «jāskatās reģionālā griezumā». Uz to mudinot visi veiktie zinātniskie pētījumi. Tāpēc reformai, pēc V. Valaiņa domām, ir arī jānotiek VARAM sadarbībā ar citām ministrijām, lai redzētu un veicinātu vienlaikus visu nozaru attīstību reizē ar teritoriālo pārdalīšanu.

J. Pūce pauda, ka no administratīvi teritoriālās reformas tiek gaidīts, lai tā uz karstām pēdām atrisinātu visas samilzušās problēmas. Viņš lika saprast, ka tas nenotiks kā uz burvju mājienu. Savukārt pašvaldību vadītāji, rezumējot diskusiju, izcēla svarīgākos atslēgvārdus turpmākajam dialogam ar VARAM: «normatīvisma samazināšana», «ceļi», «godīgs dialogs», «nesasteigt», «dzirdēt iedzīvotājus», «ja vienlaicīgas reformas, tad savstarpēji saskaņotas», «izanalizēt iepriekš realizēto administratīvi teritoriālo reformu».
Aicina nesasteigt reformu

Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs akcentēja, ka gaidāmā reforma tiek ierosināta «no augšas», bet pašvaldību vadītāji ir tie, kuri «no apakšas» katru dienu ir līdzās saviem iedzīvotājiem un saprot viņu vajadzības. «Bilancei ir jāsakrīt abos divos virzienos,» teica N. Audzišs, piebilzdams, ka tikai tad notiks «iešana pareizā Latvijas attīstības virzienā». Kā cilvēks, kuram ir pieredze gan uzņēmējdarbībā, gan pašvaldības darbā, viņš saredzot – gaidāmajā administratīvi teritoriālajā reformā «mēs riskējam ar naudu» un «mēs riskējam ar katru cilvēku, ar katru iedzīvotāju». N. Audzišs aicināja nesasteigt procesu un gala lēmumus pieņemt tikai tad, kad būs pārliecība – «par 99 procentiem visu esam izdarījuši pareizi».

Arī Baltinavas novada domes priekšsēdētāja Sarmīte Tabore uzsvēra, ka reforma būtu jāorganizē tā, lai ieguvēji būtu iedzīvotāji, nevis politiskās partijas. Pagaidām VARAM piedāvājot tikai lozungus, saukļus. «Nav konkrētības,» teica S. Tabore. Viņa arī uzsvēra, ka «iedzīvotāji gaida uzlabojumus, nevis to, ka situācija pasliktināsies tai teritorijai, kuru pievienos lielākajai teritorijai, vai otrādi». Latvijā pašvaldības ir ļoti dažādas «pārstāvniecībā, iedzīvotāju skaitā, teritorijā, nozaru attīstībā», sacīja S. Tabore. Viņa pauda cerību, ka to visu palīdzēs saprast sabiedriskā apspriešana un iedzīvotāju viedokļu uzklausīšana. Arī Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis pauda savu redzējumu, norādot, kas satrauc viņu. Novada centrā un piepilsētas tā sauktajā guļamrajonā dzīvojošie ir un arī pēc reformas būs labākā situācijā nekā attālināto pagastu iedzīvotāji, Jēkabpils gadījumā, piemēram, Sēlpils, Atašienes, Asares pagastos, – teica R. Ragainis.

Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības valdes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs ministrijas piedāvājumu reformēt novadus pagaidām raksturoja kā tikai vīziju jeb sapni. «Zināmā mērā mēs zīmējam vecos rajonus,» viņš teica un atgādināja, ka savulaik Latvijā katrs rajons tika radīts kā centrs ar noteiktu ražošanas struktūru. Attālums bijis rēķināts, ņemot vērā ražošanas vajadzības un iespēju nokļūt no viena punkta otrā, piemēram, lai ķīmiski apstrādātu lauksaimniecības platības vai veiktu meliorācijas darbus. Šobrīd centralizētā ekonomika vairs nedarbojas, ir cita situācija, sacīja D. Straubergs. Šodien svarīgi esot ņemt vērā katra novada specializāciju un piedāvājumu tirgum. Mazāk uztraucot pakalpojumu joma, jo tā arvien vairāk kļūšot attālināti nodrošināta, izmantojot mūsdienu tehnoloģijas. D. Straubergu vairāk satrauc jautājums: «Kas spēs realizēt politiku šajā specializētajā teritorijā?» Pagaidām izskatoties, ka reforma neņem vērā Latvijas teritoriju šodienas potenciālu. Reforma šobrīd liecinot par vēlmi atgriezties pie «pārbaudītas sistēmas», kas stipri līdzinoties padomju gados pieredzētajai.

Bez uzticēšanās nevarēs

Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa sacīja, ka šī pašvaldība ir viena no tām, kura esot līdz galam realizējusi jau 2009. gada administratīvi teritoriālās reformas uzstādījumus. Viņa atgādināja, ka tolaik reforma sakritusi ar ekonomisko krīzi, kas procesu padarīja vēl grūtāku. Lielākais jautājums esot par cilvēkiem, kuri dzīvo tālāk no novada centra, un par to, lai nepazaudētu saikni ar viņiem. Šajā sakarā I. Bērziņa minēja piemēru no savas pašvaldības darba prakses. Trim pagastiem tikuši mainīti pārvalžu vadītāji. Un tajā brīdī izrādījās, ka iedzīvotājiem šis notikums bijis pat svarīgāks nekā pagasta skolu nākotne un iespējamā investīciju piesaiste. Vienā pagastā šī aktivitāte esot situsi tik augstu vilni, ka vietējie iedzīvotāji paši balsojuši, kurš būs viņu pārvaldnieks. «Šis piemērs parāda, ka cilvēkiem ir svarīgi, lai vara viņiem atrastos pēc iespējas tuvu un lai šis varas pārstāvis būtu tieši tas cilvēks, kuram viņi var uzticēties. Šis jautājums ir svarīgs ne tikai no lokālā viedokļa,» teica I. Bērziņa. Viņa aicināja konkrētību un uzticēšanos izvēlēties un pretstatīt populismam.

Vairāki pašvaldību vadītāji izteicās, ka gaidāmo reformu savā ziņā tulko kā sava līdzšinējā darba negatīvu novērtējumu vai sodīšanu. Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs, Pārgaujas novada domes priekšsēdētājs Hardijs Vents uzsvēra, ka reģionā ir iestrādes pašvaldību administratīvajā sadarbībā. Septiņām pašvaldībām esot kopīgas iestrādes. Raunas pievienošanu Smiltenei, kā to iecerējusi VARAM, H. Vents komentēja: «Maigi sakot, jūs «sačakarējat» to, kas ir. Un mēģināsim strādāt tālāk ar to, ko jūs esat iedomājušies?! Cik patiesībā pašvaldībām kopumā nav jācīnās un jāņemas ar ierēdniecību un jautājumiem, kas nāk no ministrijām!» Skanēja komentārs, ka VARAM pakļautībā ir 16 departamentu. Un tā esot tikai viena ministrija, kura kontrolē pašvaldības, «kas «apkrāmē» mūsu speciālistus ar visiem jautājumiem pēc kārtas», teica H. Vents. Viņš akcentēja, ka nav noskaņots pret pārmaiņām vai reformām, taču aicina visu darīt saprātīgi.

Un tik daudz vēl neskaidrību

Rezumējot tikšanās dienu Gulbenē, J. Pūce sacīja, ka ir sadzirdējis problēmas un jautājumus, kas jāņem vērā, uzlabojot gaidāmās reformas variantu. Viena no šādām atziņām ir, ka, iespējams, būs jāpalielina jaunveidojamo novadu deputātu skaits, laikrakstam pauda Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Jānis Piešiņš. Sevišķi aktuāli tas esot iecerētajam Liepājas novadam, jo jādomā par to, lai domē pārstāvēta būtu ne tikai pilsēta, bet arī lauki. Paneļdiskusijā Novadu dienā Gulbenē arī Mālpils novada domes deputāts Aleksandrs Liemežs pauda bažas, ka deputātu skaita samazināšana pašvaldībās var veicināt «šaura cilvēku loka» viedokļa dominēšanu. J. Piešiņš vēl vērsa laikraksta uzmanību uz to, ka VARAM piedāvātajā variantā lielākais jaunveidojamais novads no mazākā iedzīvotāju skaita ziņā atšķiras desmitkārtīgi. «Turklāt šiem novadiem ir kopēja robeža! Runa ir pa lielo Daugavpils novadu un blakus esošo mazo Līvānu novadu,» viņš teica un piebilda, ka Rīga, protams, ir ārpus konkurences. Jāņemot arī vērā, ka nozīmi zaudē vairākums republikas nozīmes pilsētu, izņemot Rīgu un Jūrmalu. J. Piešiņš sacīja, ka nav ievērota vienlīdzība. Pēc viņa domām, ja šāds reformas variants tiks realizēts, pēc kāda laika būšot pamats teikt, ka ideja ir neizdevusies, jo ir taču mazi un ir lieli novadi! Tātad vajadzēs atkal reformēt! «Vajag skaidrus kritērijus. Nevis kvadrātmetri ir svarīgi, bet funkcijas, kādam nolūkam ir pašvaldība,» teica J. Piešiņš. Vajadzīga esot detalizēta izpratne un pieeja, jo pretējā gadījumā reforma notikšot tikai formāli. «Uz to mēs pašlaik ejam,» bažas pauda J. Piešiņš. Tajā pašā laikā viņš uzsvēra, ka ministrs J. Pūce ir iedevis tikai «pirmo bildi» saistībā ar iecerēto reformu. Un tagad vajagot sākt konkrēti runāt. «Ko nozīmēs, ja Baltinavu pievienos Balviem? Kas notiks?» teica J. Piešiņš, mudinot pašvaldības un iedzīvotājus analizēt un diskutēt pēc būtības.

Foto: F64