Tām 45 skolām, kuru audzēkņi padziļināti apgūst mūziku, valodas, mākslu, matemātiku, mājturību un informātiku, arī pēc 2020. gada 1. septembra būs iespēja saņemt papildu finansējumu, izpildot noteiktus kvalitātes kritērijus, kas vēl tiks izstrādāti.
Bija paredzēts, ka līdz ar jaunā mācību satura stāšanos spēkā īpaši koeficienti vairs netiks piemēroti, dodot skolām lielāku brīvību, izstrādājot un licencējot autorprogrammas.
Par to lielu satraukumu pauda padziļināto izglītības programmu skolas, uzsverot, ka papildu finansējums līdz šim ļāvis nodrošināt audzēkņiem individuālu apmācību (mūzikas instrumenta spēles apguvei) vai sīkāku dalījumu grupās (svešvalodas, vizuālā māksla). Ja papildu naudas nebūs, noteikti kritīsies rezultāti specializētajos mācību priekšmetos un tas atsauksies arī uz Dziesmu svētku tradīciju, jo 18 skolu, kas īsteno mūzikas programmu, audzēkņi sastāda 13% no kopkora dziedātājiem un muzikantiem, skaidroja šo skolu direktori. Pagājušajā nedēļā specializēto skolu vadītāji tikās ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem un arī ministri Ilgu Šuplinsku, lai vienotos par optimālu risinājumu padziļināto programmu īstenošanai un attīstībai, kā arī diskutētu par kvalitātes kritēriju noteikšanu un iespējamiem finansēšanas nosacījumiem.
«Radās pārliecība, ka esam uzklausīti un IZM ir sapratusi, ka tā ir kļūda – atteikties no turpmākas īpašu koeficientu piemērošanas specializētajām skolām,» pēc tikšanās IZM teica Cēsu 1. pamatskolas, kas kopš 1970. gada realizē padziļinātas mūzikas apmācību, direktore Antra Avena, kura pati savulaik ir beigusi šo skolu. Viņa norādīja: pierādījums tam, ka šādu izglītības iestāžu devums ir ļoti nozīmīgs, ir virkne muzikālo kolektīvu, kas tajās darbojas. Tā Cēsu 1. pamatskolā ir četri kori (tostarp novadā vienīgais zēnu koris), vokālais ansamblis, divi ģitāristu un viens akordeonistu ansamblis, kā arī pūtēju orķestris. Daudzi, kas paši šo skolu beiguši, izvēlas savas atvases sūtīt te mācīties. «Tā ir teju tradīcija veselām ģimenēm, jo skolu absolvējuši gan vecvecāki, gan vecāki, un nu te mācās jaunākā paaudze,» atzina A. Avena.
Skolas ar mūzikas novirzienu uztur savā starpā ciešus kontaktus, tāpēc nebūs grūti izstrādāt kopīgus kvalitātes kritērijus, stundu plānus, sasniedzamos rezultātus padziļinātajos priekšmetos. Tas atvieglos vērtēšanu, un IZM būs vieglāk saprast, kas «ir labs un kas – slikts», sacīja A. Avena. Tikšanās reizē jau tapuši ieteikumi, kādi tie varētu būt. Piemēram, jāvērtē, cik un kāda veida kolektīvi ir skolā, olimpiāžu un eksāmenu rezultāti. Lai arī tiek realizētas programmas ar samazinātu citu mācību priekšmetu skaitu, tomēr vidējie rezultāti valstī pārbaudījumos būtu jāsasniedz.
Panākta vienošanās arī par to, ka skolas, kas jau īsteno (vai vēlas to darīt) autorprogrammas, bet nesaņem papildu finansējumu, no 2021. gada varētu pieteikties IZM, kas tad izvērtētu – piešķirt koeficientu vai nepiešķirt.
Arī Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas (šāda veida skolas Latvijā ir tikai divas) direktore Gundega Rancāne sarunu IZM raksturoja kā konstruktīvu un pozitīvi ievirzītu. Tas licis atviegloti uzelpot, jo jau četrus gadus nebijis skaidrs, kas notiks – būs nauda vai ne. Šoreiz ne brīdi neizskanējis, ka to nevarēs atrast. Ticis arī apsolīts šādas skolas, kas tika izņemtas no normatīvajiem aktiem, atgriezt tajos. Skolas sekošot līdzi, lai nav tā, ka mutiski apsola, bet dokumentos tas neparādās un galu galā, izrādās, papildu finansējuma arī nav.
G. Rancāni pārsteidzis fakts, ka ir skolas, kas nav licencējušas programmu, bet naudu saņem, un ir tādas, kas ir licencējušas, bet papildu finansējumu nesaņem. Tāpat pamatots ir IZM pārmetums, ka skolu darba pārskatos tiek uzskaitīti sasniegumi jomās, kam nav saistības ar koeficientu. Tāpēc viņa esot par to, ka noteikti vajadzīgi kritēriji, kas jāizpilda šīm skolām. Mazliet bažījoties vien par iespējamiem grozījumiem, kas attiecas uz kvantitatīvajiem rādītājiem (minimālais skolēnu skaits vidusskolas posmā). Ja tie tiks apstiprināti, Makašānu Amatu vidusskola tos, visticamāk, nespēs izpildīt.