OIK afērai gals nav saskatāms: 31.martā maksājumus neatcels

Kaut gan Saeimas lēmums Par obligātā iepirkuma komponentes atcelšanu tiek tulkots kā OIK shēmas beigas, patiesībā 31. martā nenotiks pilnīgi nekas. Parlaments pēc būtības tikai pabakstījis Ekonomikas ministriju izstrādāt OIK atcelšanai nepieciešamos tiesību aktus, ko ministrija ar nemainīgi vājām sekmēm izliekas darām jau vairākus gadus.

No līdzšinējiem darba uzdevumiem šis varbūt atšķiras vienīgi ar to, ka īpaši piekodināts neblēdīties un OIK patiešām likvidēt, nevis, piemēram, pārdēvēt to par zaļajiem sertifikātiem, kā piedāvāja iepriekšējais ministrs Arvils Ašeradens.

Pētīs, tikai drusciņ

«Saeima aicina Ekonomikas ministriju ievērot tiesiskuma principus un, izstrādājot obligātā iepirkuma komponentes atcelšanas risinājumus, nepieļaut šo maksājumu veikšanu no citiem finanšu avotiem, to pārveidi par cita veida maksājumiem, kā arī mainīt attiecīgo maksājumu nosaukumu. Saeima aicina Ekonomikas ministriju izbeigt Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķu personu interešu atbalstu vērstu režīmu,» vēstīts valdībai juridiski nesaistošajā Saeimas aicinājumā.

Ekonomikas ministrija tikmēr turpina imitēt cīņu ar OIK un par 10,5 tūkstošiem eiro ir noalgojusi advokātu biroju Ellex Klavins neatkarīga juridiska izvērtējuma veikšanai – OIK atcelšanai un izmaksātā atbalsta atgūšanai. Varētu brīnīties, kas tas par tādu kantori, kas par tik grandiozu darbu prasa tik mazu naudu. Taču, izrādās, visa kaitnieciskā shēma un tās nodarītais kaitējums Latvijas iedzīvotājiem un tautsaimniecībai juristiem nemaz nav jāpēta. Tikai trīs atsevišķi aspekti.

Komisija pauž nožēlu

Vispirms jānoskaidro, vai Eiropas Komisijas dotais saskaņojums 2017. gadā nozīmē, ka OIK atbilst ES normatīvu prasībām. Principā komisija secinājusi, ka atbalsts bijis nelikumīgs, taču iebildumus neceļ, jo Latvijai caur saviem normatīviem izdevies to sekmīgi legalizēt: «Komisija pauž nožēlu par to, ka Latvija attiecīgo atbalsta pasākumu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu. Tomēr tā ir nolēmusi, pamatojoties uz iepriekš izklāstīto novērtējumu, necelt iebildumus pret atbalstu, pamatojoties uz to, ka tas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu.» Proti, atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja tas veicina konkrētu saimniecisko darbību vai konkrētu tautsaimniecības jomu attīstību un šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem, kas ir pretrunā kopīgām interesēm. Acīmredzot šajā gadījumā runa ir tikai par Latvijas iekšējo tirgu un nacionālajai tautsaimniecībai nodarītu kaitējumu.

Vēl ministrija juristiem uzdevusi analizēt, vai iespējama izmaksātā atbalsta atgūšana, nepārkāpjot tiesisko paļāvību, un izvērtēt iespējamos tiesvedības riskus. Svaigs Administratīvās tiesas lēmums rāda, ka ar OIK shēmotājiem var pat ļoti sekmīgi tiesāties, un dod cerību, ka visus apsolītos 3,96 miljardus eiro līdz 2037. gadam shēmas lietotāji nedabūs.

Piesegt vai iedot bietē

Ekonomikas ministrija pērn atcēla kompānijai Rīgas enerģija izsniegto koģenerācijas licenci, ar kuru varētu ievākt apmēram 50 miljonus eiro. Uzņēmums nebija noteiktajā termiņā uzsācis ražošanu pienācīgajā apjomā, bet tikai izlikās to darām. Rīgas enerģija iesūdzēja ministriju tiesā, taču tiesa lēma par labu ministrijai. Viens no aktīvākajiem OIK apkarotājiem, politiķis Ivars Zariņš uzskata, ka šis spriedums nav viena atsevišķa nejaušība vai tiesībsargājošo iestāžu veiksme. Viņa izpētītā informācija liecinot, ka lielākā daļa OIK saņēmēju blēdās. Ja ministrija sistemātiski pārbaudītu šo ražotāju darbību atbilstību likumam, vairums nemaz nekvalificētos atbalsta saņemšanai. Nozarē nepieciešams pamatīgs audits. Taču Ekonomikas ministrija tādu netaisa. Nepārbauda, kā tiek aprēķināts ražotņu enerģijas pašpatēriņš, ko nedrīkst iekļaut atbalstā. Nedz arī kontrolē iegūtā siltuma lietderīgu izmantošanu, un patiesībā tas izkūp skurstenī. Jāatgādina arī, ka atjaunojamās enerģijas veicināšanai maksātā OIK realitātē tiek piešķirta gāzes koģenerācijas stacijām. Tātad fosilā kurināmā atbalstam, kas nekādi neatbilst deklarētajam atbalsta mērķim.

Vēl trešais aspekts, ko uzdots analizēt juristiem, vai atbalsta pārtraukšana ir iespējama no 31. marta un – ja ir – kas par to sakāms Satversmei un starptautiskiem investīciju aizsardzības līgumiem.

Lai gan 31. marts minēts Saeimas lēmumā un par to kā sapņu datumu nobalsoja simtprocentīgi visi Saeimas deputāti, praksē šā aicinājuma jēga ir paprovocēt tieši jauno ekonomikas ministru Ralfu Nemiro un viņa partiju. Kā populārzinātniski skaidro Ivars Zariņš: «KPV LV nav bijusi iekšā OIK afērā, un tagad viņiem ir iespēja izvēlēties, turpināt piesegt to afēru vai iedot afēristiem bietē.»