Pabriks sagaida prezidenta skaidrojumus un lielāku iesaisti valdības veidošanā

Tas drīzāk ir atvieglojums, nekā nožēla, ka ministru prezidenta amatam tika nominēts Aldis Gobzems (“KPV LV”), savas izjūtas intervijā “Rīta Panorāma” atklāja partijas “Attīstībai/Par!” (AP) pārstāvis Artis Pabriks. Politiķis atzina, ka šī nominācija savā ziņā bija pārsteigums nevis tāpēc, ka viņš esot cerējis uz savu nomināciju, bet gan kā Valsts prezidenta lēmums. To politiķis skaidroja ar atbildības uzņemšanos situācijā, kad tika ignorēti “drošības iestāžu signāli un informācija” par iespējamām nopietnām problēmām izvirzītajam kandidātam valsts noslēpuma pielaides saņemšanā.

“Šim valdības veidošanas procesam vajadzētu virzīties veiksmīgāk, jo prezidents ir uzņēmies līdzatbildību,” savas cerības pauda Pabriks. Viņš lielā mērā uzsvēra prezidenta Raimonda Vējoņa līdzdalības svarīgumu, palīdzot veidot valdību.

Viņš arī pauda neizpratni par to, kādēļ prezidents nepaskaidroja, kādēļ izvirzījis tieši iepriekšējo (Jānis Bordāns, “JKP”) un esošo premjera amata kandidātu. “Sabiedrībai pēc iespējas savlaicīgāk ir jāsaprot, kas notiks Latvijas valstī un Latvijas valdībā,” izteicās AP līderis. Viņš arī izteica varbūtību, ka Aldis Gobzems ir nominēts premjera krēslam tāpēc, ka partijas varētu viņu izgāzt.

Kā vienu no galvenajiem argumentiem un centrālajiem šķēršļiem, kāpēc AP nesteidzas paust savu atbalstu “KPV LV”, Pabriks min šaubas par Gobzema iespēju saņemt pielaidi valsts noslēpumam. “Mēs neesam ne pauduši, ne nolieguši atbalstu [“KPV LV”],” viņš atzīmē, minot, ka AP ir piedalījusies pirmajās valdības veidošanas sarunās, kurās bijusi “virkne neatbildētu jautājumu”.

Pirmajās Gobzema vadītajās valdības veidošanas sarunās esot piedāvāts parakstīt konfidencialitātes līgumu, kas nozīmē, ka ne mediji, ne sabiedrība nevarētu zināt, kādā veidā tiek piedāvātas valdības veidošanas reformas, stāstīja Pabriks. Viņa pārstāvētā partija neparakstīja šo vienošanos, un arī šajā gadījumā politiķis uzsvēra savas gaidas par prezidenta iesaisti šajos valstiski svarīgajos procesos un skaidrojumus par pieņemtajiem lēmumiem.

Tāpat arī “Attīstībai/Par!” sola pieprasīt skaidrojumu no Satversmes aizsardzības biroja un, iespējams, arī no pārējām drošības institūcijām par to, kā viņi redz tālāku situācijas attīstību. Pabriks arī minēja skaidrus signālus no Latvijas sabiedrotajiem par bažām attiecībā uz informāciju, kas ir saistīta ar ES un NATO lietām un izskan ministriju kabinetos. Tas var draudēt ar problēmām mūsu sadarbībā ar šīm organizācijām un pat radīt izslēgšanas draudus no informācijas aprites, uzsver Pabriks.

Politiķis redz divus turpmākos risinājumus – vai nu Valsts galva “nostājas blakus Aldim Gobzemam un palīdz veidot šo valdību”, vai arī prezidentam ir jāatzīst, ka viņš ir kļūdījies.

AP līderis akcentēja, ka drošības jautājums Latvijā kā NATO robežvalstij ir viens no svarīgākajiem un pret to nevar izturēties vieglprātīgi, tādēļ arī viņa pārstāvētā partija nespēs virzīties uz priekšu valdības veidošanas sarunās, kamēr nebūs saņēmusi atbildes uz būtiskiem jautājumiem saistībā ar Valsts drošību.

Apkopojot savas partijas uzstādījumus valdības tapšanas procesā, Pabriks minēja drošības jautājumu un komunikāciju starp sabiedrību un politiķiem saistībā ar reformu procesiem valdībā un valstī. Tajā pašā laikā viņš arī noliedza AP vēlmi gāzt valdību.

Foto: Saeimas kanceleja

Komentāri